tik stūlba diena.
viņš atnāca, mēs sastrīdējāmies un viņš aizgāja.
viss beidzās ar teikstu: "tu zini, kur ir durvis"
tas nav forši.
pat nezinu kā tas viss aizsākās.
un vēl tā stūlbi sanāk, jo es dēļ savas spītības nespēju viņam uzrakstīt pirmā. laikam jau muļķe es esmu.
jūtos iztukšota.


- es kādas 2h jau runāju pa telefonu tikai es nezinu ar ko. vtf. 
nezinu arī to kpc es runāju.
anonīmā persona man atkārtoti apgalvo,ka mani mīl un jautā vai viņu precēšu. smieklīgi. un nepacelt es nevaru, jo katru reizi, kad nometu, viņš man zvana no jauna. un tā jau otro dienu.