atkal pamodos 15os.
forši, ka parīt jau uz skolu. šodien tā kā vajadzētu kko darīt it kā pēdējā brīvdienu brīvā nakts.

tikko sapratu, ka pa diviem mēnešiem neesmu rakstījusi vai pat vēlējusies uzrakstīt kādu dzejoli.
negribu tā kā atteikties no rakstīšanas, jo zinu, ka tas ir vienīgais, kas tiešām mani nomierina,
bet zinu, ka katru reizi, kad sākšu rakstīt, vairāk kā par emo tekstu tur nesanāks.