rīts bija tik jokains, ka man radās aizdomas par visa eksistējošā reālo eksistenci. turpmākais mani nepārliecināja par pretējo. es Gandrīz pieturos pie uzrakstītā plāna, kas ir samērā ikdienišķi un arī pagaidām liekas reāli. taču, rakstot plānu, izrādījās, ka mana zaļā pildspalva nemaz nav mana, jo viņa ir smaržīga. a man nekad dzīvē nav bijušas smaržīgas pildspalvas. un vispār viss šķiet tāds līdz galam nesataustāms un nesaprotams. tā it kā kuru katru brīdi varētu izkūpēt.

varbūt tas tikai izriet no tā apstākļa, ka es piecos no rīta gāju uz virtuvi padzerties, man nesaprotamu iemeslu dēļ aizgāju uz māsas istabu, ieslēdzu gaismu un ieraudzīju viņu sēžam tumsā [nu jau gaismā] ar ģeogrāfijas atlantu rokās. "kuš, nesaki mammai. es mācos," bija vienīgais, ko viņa pateica. es tikai truli pablenzu uz viņu, izslēdzu gaismu un, ejot uz virtuvi pēc iecerētā ūdens, atbildēju uz mammas jautājumiem.

ņemot vērā visu minēto un neminēto, piedzīvoto un vēl nepiedzīvoto [lai gan šāda vārdu izvēle šinī gadījumā ir ļoti vārīga], es sāku domāt, vai vēl maz esmu elpojoša [lasi: dzīvīga, eksistējoša un visi citi sinonīmi].

[turklāt man vakar naktī vai šorīt agri no rīta radās pārdomas par to, vai edvards vispār ir edvards. moš viņš ir eduards. wōnderful, merci.]
[Edward is an English given name. It is derived from Old English words 'ead' (meaning 'happy' or 'prosperous') and 'weard' (meaning 'guard'). Short forms for Edward include Ed, Edd, Eddie, Eddy, Ned, Neddie, Neddy, Ted, Teddy and Teddie.] <-- vienkārši Grandiozi.