Esmu atpakaļ. No divām dienām brutāla bridža un trim ar pusi brutāla ceļa mašīnā.
Viegli nebija, bet jaunas pieredzes vnm ir vajadzīgas. Čehija, īpaši tas nostūris, kurā bijām, ir interesanta vieta ar savām bāru un alus tradīcijām. Cilvēki friendly enough un vsp nesūdzos.
Tikai tgd, atgriežoties atpakaļ, pārņem vēlme, lai es tā varētu visu laiku - vnk braukāt apkārt un satikt cilvēkus, spēlēt bridžu.. Bez skolas, bez darba, bez visādiem vietējiem stresiem.
Pirms aizbraukšanas man bija nervu sabrukums full mode on. Tgd, domāju, ka jārēķinās ar vēl dažu tādu pašu iespējamību. Galvenais ir pārāk daudz nedomāt. Galvenais ir vnk darīt. Jo, ja sākšu domāt par to, cik un kas man vēl jāpaveic, tas tiešām var labi nebeigties.