Tā virspusēji skatoties man viss ir un, piemēram, māsa nesaprot, kā man var būt rudens depresija. Darbs ir, skola ir, vīrietis pie sāniem ir, hobijs ir, draugi arī ir.. Bet kkas tajā manā domāšanā to visu izķengā ārā. Darbs nav tāds kā gribētos, skolā parādi un slimošanas dēļ nedēļu tgd neesmu bijusi un pat bez slimošanas stipendiju jau otro mēnesi nevaru dabūt, vīrietis ir tāds, kurš manis dēļ cauri ugunij ies, ja vajadzēs, un dažreiz man liekas, ka tieši tas ir tas, kas man kkādā ziņā traucē, iekš sava hobija I totally suck un meklēt un pievērsties jaunam man ir slinkums, un drīz vien es palikšu bez draugiem, ņemot vērā manu iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs un vispārējās sarunās ar viņiem..