Kad nevar izšķirties, vai viss dzīvē ir vienkārši vai tomēr nekas nav vienkārši, tad vienā brīdī saproti - nu, nav ne viens, ne otrs. Jo ir lietas, kas ir gaužām vienkāršas. Melnas vai baltas un viss. Tādas viņas ir, par tādām viņas ir jāuzskata un ar tādām viņām ir jātiek galā.
Un tad ir lietas, kas nav ne baltas, ne melnas. Un tās nekad nav vienkāršas. Attiecības ar cilvēkiem vienmēr būs tieši tādas - ne melnas, ne baltas. Un ne - vienkāršas. Īpaši attiecības ar tuvākajiem.
Tagad arī es mācos tikt galā ar notikumiem, noteikumiem un dzīves piespēlētām situācijām, ar kurām nekad agrāk nav nācies tikt galā. Tāda parādās no jauna, atkal un atkal. Tikai dažreiz viņas ir krietni vien uzkrītošākas un izlecošākas. Tieši viena šāda situācija pašlaik ir ienākusi arī manā dzīvē. Pateicoties iepriekš izdarītām izvēlēm, pateicoties faktam, ka mans čalis ir tik ļoti jaunāks par mani, pateicoties viņa vecāku "rūpēm" un "tālredzībai". Īsi un konkrēti izsakoties - vēl aizvien pasaulē parādās cilvēki, kam es nepatīku kaut vai vnk aiz zila gaisa. Un tas ir kkas, ar ko man ir jāmācās sadzīvot.