Kā man gribas noslēgt šo gadu - ar mierīgu pačillošanu pie tējas krūzes, filmām, karstas vannas un ar suni pie sāniem vai ar skaļu ballīti nezināmu cilvēku sabiedrībā, tusējoties līdz rīta gaismai, līdzīgi kā to esmu darījusi lielu daļu šī gada?

Man domāt, ka šis ir šī gada pēdējais ieraksts..
Apkopojot datus: ir bijuši veiksmīgi un ne tik veiksmīgi pabeigti semestri, ir bijuši forši noorganizēti pasākumi un izpalikušas mājās pārbraukšanas ballītes, ir bijuši gan neveiksmīgi kritieni, gan kolosāli piedzīvojumi ārējās zemēs, kad pāri neuzartiem laukiem skriets uz autiņu lai pusstundas laikā paspētu uz darbu, par ko vēl ilgi klīda leģendas, ir saglabāti gan vecie draugi, gan iegūti jauni un, cerams, uz palikšanu, ir bijušas pirmās deju balles un pirmie tusiņi Bedrē, ir bijušas neveiksmīgas mīlestības un interesantas aizraušanās, ir bijuši sportiski bridža panākumi un veselībiski kritieni, ir bijuši centieni pārvērst savu istabu un sevi pašu arīdzan, ir bijušas kā pašnāvnieciskas idejas, tā dzīvespriecīgi mirkļi, kad šķiet - varu visu.. Ir bijis piedzīvojumiem bagāts gads, kas tiešām visas šīs pārsimtu dienas ir nēsājis no augšas līdz pašai lejai, tikai uz mazu īsu brītiņu atstājot tādā kā viduspunktā. Bet laikam es tomēr dodu priekšroku šādai eksistencei - kā šupolēs.

Paldies visiem, kas piedalījās šī gada veidošanā - mammai, māsām, Hugītim, draugiem tepat Ogrē, nedaudz tālāk Rīgā un vēl tālāk citās Eiropas valstīs. Man patika. Un es ceru, par spīti visām drāmām un dažām nobirdinātajām asarām, es tiešām ceru, ka nākamais gads varēs turēt līdzi pagājušajam un būs vēl labāks.

'bout that last night of this year - jury's still out on that. I'll keep you posted next year.