Dažkārt šķiet, ka būtu vieglāk, ja es bezmērķīgi un vienaldzīgi neklīstu pa māju, runājot visādas nenozīmīgas muļķības vai uzbrūkot un aizskarot citus. Vieglāk, ja viņiem nebūtu jādomā, cik nopietni to un šito uztvert. Vieglāk, ja mana istaba nestāvētu tādā iekonservētā katastrofā. Vieglāk, ja es klusētu. Vieglāk man un viņiem.

Truli, nejēdzīgi. Kāds tur brīnums, ka tur iesaka instrukciju arī radiniekiem izlasīt. Diezin vai es šitā vēl pusotru nedēļu izturēšu.