Pēc divām stundām pirmā īstā darba diena. Stress riktīgs. Par kasi, par valodu, par cilvēkiem. Viegli nebūs, tas skaidrs. Tagad viena pati mājās, visi pārējie darbā. Atpakaļ būšu pēc diviem naktī, kad visi gulēs. Šitās dienas nevienu no dzīvokļa nesatikšu šitāda grafika dēļ. Laikam jāsāk skriet. Domāju, ka būšanā šādā vidē to pilnībā atļauj. Pāri ceļam ir parciņš, kur noteikti var skriet. Tagad sešas dienas būs jāstrādā. Tad divas brīvas, jāizdomā, ko tajās darīt. Šodien kārtīgi slinkoju. Vakar ballītē pieēdos visādus nacionālos ēdienus. Un sadzēros limonādes, kas nav veselīgas. Tagad ofic presītes jāpataisa un jāpaskrien būs. Dienas gan sajukušas kopā. Vairs neskaitu un neredzu kā parastas nedēļas dienas. Tikai kā darba un brīvās. Pluss vēl laiks, kad jāstrādā - agrās, vēlās, vidējās. :P

Let's all be cool and everything's gonna be ok. Turiet īkšķus par mani. Lai neizgāžos.
[Jūs ievērojāt, ka kopš esmu te, jau otrais ieraksts latviski?]