Dialogi.

S: Kopš esi dzimis, tu tiec uz nāvi vests.
A: Nāve pienāk visiem. Un cilvēka fundamentālās bailes ir tieši no nāves. Bet, ja var pārvarēt bailes no nāves, tad viss cits ir nieks. Šinī gadījumā pat pašnāvnieki tiek ieskaitīti, jo S arī esi viens no viņiem. Baiļu dēļ vispār cilvēki galvenokārt ir nelaimīgi. Baidoties par to, kas notiks rīt, parīt. Un tās ir nenozīmīgas un izdomātas lietas. Gluži kā bubuļi bērniem.

S: Nepārstāsi baidīties, ja nepārstāsi cerēt. Vislaimīgākais cilvēks ir šobrīd, jo viņš ne uz ko necer. 
A: Es piemēram varu sēdēt te un cerēt, ka vēl nākamgad arī varēšu pasniegt Jums lekcijas. Un es ceru un baidos, jo tā var arī nenotikt. Bet patiesībā - kāda tam tagad nozīme? Kad pienāks tas brīdis, tad es varēšu būt nelaimīgs. Tāpēc jau man nav jābūt nelaimīgam pirms laika. Un ja runājam par laimīgiem cilvēkiem, tad vislaimīgākie ir filozofi. Un vispār jau par spīti visiem vispārpieņemtajiem principiem, filozofi nav citādāki kā pārējie cilvēki. Viņi vienkārši ir.. labāki.

Klausītāju jautājums - Bet vai tad nav labāk iepriekš sagatavoties? Izdomāt rezerves plānus, ja nu kaut kas nesanāk kā cerēts?
A: Protams, es varu izsūtīt savus CV uz visām iespējamām vietām un cerēt, ka man radīsies kādas papildus iespējas, bet patiesībā jau notiks tas, ko liktenis man būs paredzējis. Varbūt mūs te samazinās, es aizbraukšu uz Turciju un kļūšu par slavenāko arābu filozofu, pasniegšu filozofiju kādā turienes augstkolā un būšu atkal laimīgs. Bet es pārāk daudz runāju par sevi.

S: Cilvēkus nevar atstāt vienus.
A: Respektīvi - lai tu varētu tikt atstāts viens un nesāktu jūgties, sākt domāt visādas pastulbas idejas vai ko tādu, tev ir jāsasniedz zināms līmenis.

S: Tev vienmēr kaut kas paliek. Pat tad, kad tev šķiet, ka tev vairs nekā nav.
A: Un ja tev šķiet, ka tu vairs Neko nesaņem, tev vienmēr ir iespēja pateikt 'Man šitā dzīve nav vajadzīga' un doties prom.

S: Pūlim ir savs viedoklis un enerģija. Vienatnē cilvēks ir tieši tāds, kāds viņš ir, bet esot pūlī, pūlis viņam uzspiež savu viedokli.
A: Jums nekad tā nav bijis? Ai, man tā ir visu laiku. Piemēram, es sēžot mājās un lasot, piemēram, Seneku, pilnīgi fiziski jūtu kā palieku par labāku cilvēku. Es kļūstu apgarots un mierīgs. Un tad es izeju ārā, iesēžos mašīnā un pēc pāris minūtēm dzirdu sevi no malas kliedzam: 'Kak jeģiš ģerevņa?!'