Šis absolūti jancīgais vakars (kurā es atkal pēc ilgāka pārtraukuma dabūju nomaukties pa tuneļa kāpnēm (šoreiz pat manis izteiktās frāzes "Tikai, lūdzu, nekrītiet" pašā izskaņā) un kurš jau ir ievilcies naktī) man lieliski atgādināja, kāpēc es pēdējos gadus tik cītīgi izvairos no tamlīdzīgām domām (and all the other stuff). Goda vārds, simtreiz labāk mēģinu risināt kkādas eksistenciālas problēmas vai pildu ekstra fr-v mājasdarbus, nekā bezjēgā griežos pa kkādu šitādu apli. Tas aizņem pārāk daudz laika un enerģijas. Un nenoved ne pie kāda rezultāta.

Un ja es vēl nevarēšu normāli aizmigt.. vsp kādu atšaušu. Vai kādus.

Grr un pš!! Vnk izslēdziet manu smadzeni.