This day is a perfect reminder Why I Don't Like [Hate, maybe, is a bit too strong] Summers.

• Biju lasīt mellenes. Forši, protams, ka dabūju arī krietnu tiesu zemeņu, bet... Nevieni ķirši neatsver tās kara šausmas, ko man nācās piedzīvot tajā mežā. Katra sekunde bija cīņa par dzīvību. Vai nu viņējo, vai manējo. Un odi salīdzinoši ir tīrie zīdaiņi. Tie mošķi, kas mani gandrīz nogalināja, bija kkādas jokainas mušas. Kaut kāds krustojums starp mušām un bitēm/lapsenēm. Pat pēc vairāk kā 12 stundām "tava mugura izskatās tā, it kā tevi kāds būtu piekāvis". It's a good thing that over many years of practice I've developed my own immunity against scratching those bites.
• Ārā bija pārāk karsts un nebija ko elpot.

It's a good thing it still has some bonuses over winter. [Do not let 2/2 mislead you. Those two points up there [especially the second one] are SO much bigger!]

• Vēlās pēcpusdienās un vakaros var sēdēt uz balkona un lasīt grāmatu.
• Vakaros var iet dauzīties ar suni un pat redzēt pasauli sev apkārt.

And these are just random, totally weird things happening to me today.

• Manas kājas uzvedas tā it kā es neskaitāmas stundas būtu kāpusi pa kāpnēm. Un jau kopš paša rīta. Kā lēnām paralizētos.
• Man pilnīgā mistikā nokrita šķīvis. Divas reizes. Un tad trešajā saplīsa.
• Es atkal redzu visādus gļukus. Kas pilnīgi izgāž manu teoriju par gļuku un negulēšanas saskaņoto darbību. [Tā it kā periodā, kad es guļu, man nepietiktu ar sapņiem.]
• Un pats neforšākais. Mani šodien divas reizes parāva aiz krekla. Uz atpakaļu. Tukšs gaiss. [It's like those 'pushing forward' things all over again.]