Pirms tam taktika bija šāda: ap vieniem iedzert sīrupu, pasēdēt pie datora un gaidīt, kad uznāks miegs. kad miegs sāk pāriet, iet gulēt. uzlikt audiogrāmatu un ap trijiem/četriem [kas ir aptuveni pēc piecpadsmit minūtēm] aizmigt. un no rīta nespēt piecelties. Nekādā Iespējamā veidā. [un nokavēt visas Labās lekcijas.]

Nākamā taktika bija sekojoša: nenoteiktā laikā iedzert nelielu devu alkohola, kas uzdzen miegu. sēdēt un čatot ar draugiem līdz miegs pāriet, tad fiksi skriet gulēt. pusstundu bezjēgā novārtīties pa gultu, uzlikt audiogrāmatu, gaidīt rezultātus un tad pirms septiņiem aizmigt.

Pēdējā taktika grauj jebkuru konkurenci: sačunāties, izslēgt datoru [vēlams] pirms vieniem. palasīt grāmatu [kas uzdzen zināmu paranoju un bailes no miega un vispār skaņām] līdz acis sāk nedaudz sūrstēt un šķiet, ka varbūt varētu mēģināt aizmigt. uzlikt audiogrāmatu. klausīties. klausīties. un klausīties. tad  ap kādiem sešiem/septiņiem aizmigt. [Vienīgais pēdējās mīnuss izpaužas saulainos rītos, kad Dieviņš mani mīl un apgaismo. jau trīs stundas pēc tam, kad esmu atgaismojusies.]