Šovakar ejot ārā ar Hugo, klīstot pa neapgaismotiem, vientuļiem pusmeža ceļiem un klausoties noskaņu radošu z-sv mūziku iekš radio lol [kā man ļoti patīk viņus saukt], man tik tiešām ļoti gribējās, lai man ir kāds, ar ko tādā vēlā vakarā iziet ārā. Kāds uz divām kājām un iespējām pateikt pretī kaut ko tādu, ko es saprastu. Vienu vakaru es ļoti gribēju iziet ārā ar tevi, Sof, bet šoreiz laikam tā arī nebiji tu, kas pietrūka. Pie visa vainīga tā brīža uzglūnošā noskaņa, kas tā vien čukstēja man ausī, ka man kaut kas trūkst. Un tā laikam arī ir. Man trūkst kāds, kuru es nepazīstu un neesmu satikusi.

Tags: noskaņa
Current Mood: slow
Current Music: Bob Dylan