Pirmkārt, novembris būšot Aristoteļa zīmē, tā ka visi gudrie astrologi var mierīgi pievērties.

Otrkārt, īpaši galējās dzīves situācijās var klausīties audiogrāmatu, lasīt īstu grāmatu, vai pat divas, un uzrakstīt konspektu ne literatūrā. [Tiesa gan to visu tomēr vienoja nāve, tā ka varbūt es krāpjos.]

Treškārt, iepazinos ar brīnišķīgu čali, kurš jau paspēja nomirt no afrikāņu šūpuļdziesmas [tāpat kā neskaitāmi zīdaiņi un noteikti ne tikai] un kura 'computer password is 'password''

Ceturtkārt, es sāku just literāru atbalstu: Anymore, no one's mind is their own. You can't concentrate. You can't think. There's always some noise worming in. Singers shouting. Dead people laughing. Actors crying. All these little doses of emotion. Someone's always spraying the air with their mood. [ch.p.]

Piektkārt, es eju gulēt.

[Post Scriptum: es neesmu naidīga. Es esmu aizkaitināta.]

[Post Scriptum piegājiens divi: Un tomēr es laikam izskatos pietiekami nožēlojama, lai jau otro dienu pēc kārtas visi visur man piedāvātu apsēsties. [Bet es jau otro dienu pēc kārtas tikai gribu vafeles un nevis apsēsties.]]