Šodien ir nožēlu diena. Nebiju universitātē, pārāk daudz gulēju un dzēru tēju. Runāju ar sevi, bet neko labu pateikt nevarēju. Esmu samērā draņķīga meita un māsa, ne īpaši laba saimniece, praktiski neeksistējoša kursabiedrene, nenormālīgi nekam nederīgs sarunu biedrs, kam nekādā ziņā nevar uzticēties, un kā punkts uz 'i' arī rekordcienīga miskastē metama draudzene. Sofijai ir taisnība un ir pienācis pēdējais brīdis savā dzīvē kaut ko nopietni vai ne tik nopietni mainīt. Pirmais būtu savas spējas kaut ko mainīt. Tās noteikti ir zem kuras katras kritikas.

Viss ir mīnusos. Kāpēc es neesmu Einšteins, kuru ģenialitāte apmeklē miegā? Tāpēc, ka neesmu pelnījusi.
Rudens ir lietus laiks. I can see that now.