bad and sad with fun and ...

Crazy

Tue, 10 May 2011 10:25:30 GMT

Kā es dzīvoju OMG. Derētu piebremzēt tempus....
Ceturtais maijs
Piektais maijs
Septītais maijs un ja tā piemet arī sestajā maijā pārtijs parastais. I`m crazy.....

Bet nu kā parasti šovā šis tas jauns un šis tas nemainīgs....

Hanging around, waiting for You!

Wed, 13 Apr 2011 08:16:59 GMT

Vakar kaut kādas trakās mēness fāzes laikam visiem dūdiņiem kaut ko galvā sabīdījušas.
Pilnīgs uzlidojums!

Vārdi

Thu, 07 Apr 2011 08:28:44 GMT

Vārdi vārdi... Bet toties kādi... Lasi uzmanīgi...

Ieklausies vējā, ieklausies asarās;
Kā mūsu dzīve lēni, lēni rit,
Ieklausies vējā, mēs dzīvojam pasakās,
Un mūsu dzīvi nodzīvo kāds cits.

Tā vairs nav un tā nekad vairs nebūs;
Paliks tikai tie kam jākrīt ceļos,
Viņu saule pelēka no pelniem,
Galvenais ir nepalikt par velniem.

Esmu brīvs kā putns, gribu mīlēt,
Negribu es savu dzīvi zīlēt;
Esmu brīvs kā putns gribu cerēt,
Nevajag uz svešām lietām derēt,

Miegs nāk....

Wed, 29 Dec 2010 14:54:24 GMT

Un kaut kāda apaukstēšanās noķerta.....

Uj, ka varētu ierušināties midziņā un iemurrāties. mmmmmmm
A vēl Arodbiedrība un ciemiņi brauks ciemā un vispār viss vienās skriešanās...... Žāaaav. Būs kādu stundiņu jāpasūt darbiņā. AB ir tikai septiņos.... Miegs nāk miegs nāk miegs nāk...nāk.. nākkkkkk....kkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkk pššššsssss.....

Reizēm...

Fri, 10 Sep 2010 10:56:13 GMT

Reizēm ir tāda neizdibināma sajūta iekšā... tāda, ka tūlīt tūlīt un pavērsies lielais nezināmais priekškars, kas atklās daudzus noslēpumus. Tāda sajūta, ka var, bet tajā pašā laikā kaut kā nedaudz pietrūkst. Varbūt sevis sakārtošana. Varbūt laiks. Laiks sevis sakārtošanai jau nav nemaz. Vienmēr plānots, bet nesaplānots, jo ikdienišķās lietas un skriešanas un darīšanas nostājas priekšplānā. Bet tā sajūta, tā ir interesanta. Sākas no iekšējas kņudoņas, no apziņas, ka es zinu, no apziņas, ka viss ir skaidrs un no sajūtas, ka tūlīt būs. Nez ko man vajadzētu?
Laiks, tas ir viens. Brīdi sev. OK. to varētu sagādāt. Tad vēl vieta. Vieta, kur nekas netraucē. Bet tā reti kad ir. Vieta vienmēr liekas, ka jābūt pie dabas. Bet cik ir mēģināts, tik vienmēr ir sajūtas tādas interesantas....
Vienlaicīgi miljards domas pa galvu skrien. Es zinu, ka ir tikai nedaudzi cilvēki ar tādu paralēlo domāšanu kā man. Loģika :)
Un no tām miljards izlasīt to īsto kā dēļ esmu nākusi sevi sakārtot nemaz nav tik viegli.
Vienlaikus prieks par dabas skaistumu, iekšā kāds mazs nebēdīgs neprātiņš, kāda ikdienišķa doma, kāda atmiņa, kāda sāpe, kāds prieks, kāds miers un kāds apkārtējais makšķernieks. Vēl mazliet no kauna un nedaudz no pašapziņas, vilšanās un atriebes, morāles domām kā būtu labāk. Tas ir tikai pēdējā mēģinājuma uzskaitījums.

Plašs fantāzijas lidojums. Hmm un kā to varētu ierobežot. Ar lapiņu uz kā rakstīt tikai tā brīža mērķus. Bet domām jau ir tas skaistums, ka viņas raisās no vienas uz nākošo. Katra nākamā doma plaukst kā puķe un kļūst spožāka spilgtāka un no tās veidojas jauni miljons pumpuri nākamai sekudei un uz pāris spilgtākajiem jau plaukst nākamie.
Lapiņā lidojumu nenoķersi. Bet, ja neķersi nemaz, tas aizlidos pārāk tālu.

Šī nu ir reize, kad es jau uzreiz pasaku NEKAD

Tue, 03 Aug 2010 14:01:39 GMT

OMG.
Kāda ir Jūsu attieksme pret šokolādītēm?
Un ja viņām vārds ir Pīters?
Un mūsdienu jūrmalā dzīvajā redzēt anekdoti? Šokolādīte sauļojas :D
Pošos uz tikšanos. Hmm. Nēeeee. Neko nepadomājiet. Ir tikai interesanti pastaigāt un iepazīt starpkultūru hmmm eksemplārus :)
Tātad esmu homofobs. Bišķiņ. Bet interesanti :) Un tomēr NEKAD, bet interesanti.... See Ya mani vecmodīgie pensionārīši :) Līdz nākamam fragmentam no manas dzīves :)

Ēnu deja

Thu, 15 Jul 2010 13:11:32 GMT

Bez Tavas dvašas siltās
Man vējš kā nāves elpa gar pakausi skrien
Kaut kur tālē klīst tavas acis
Meklē Tavējās.
Meklē Tavējās,
Lai sadurtos vienā liesmojošā un spīvā skatienā.
Skatienā, kas atgriež dzīvē.
Citādi Tu uz mani neskaties!
Ja nē, ļauj man aizdejot ar vēju
Līdz pat bezdibeņa malai,
Līdz galam...

Ahhhhhhhhh

Mon, 12 Jul 2010 08:26:35 GMT

kaut kas starp feil un wow.

Es nekad nedomāju, ka mani ar viņu kaut uz nelielu sekundes tūkstošdaļu varētu saistīt kas vairāk par vienkārši draudzību. Nekas arī noteikti nesaista. Laikam tikai laiks un vieta un kāds reiz bija...
Bet nu feini.. ļoti. :)

Vot tev Zvejnieksvētki!
(šos vārdus gan es laikam atkārtoju vismaz 4to gadu pēc kārtas :D )
Šajā laikā man ir talants sastrādāt vienmēr visādus brīnumus. Awwwww.

Un PS aizvien vairāk pārliecinos, ka nekad un neviena draudzība starp vīrieti un sievieti nav iespējama. Agri vai vēlu vismaz viens no viņiem vai abi izrādīs, sajutīs vai padomās par otru kā par sexuālu objektu.

Un ja nu dvēseles dzied eglēs?

Wed, 07 Jul 2010 13:42:38 GMT

Un ja nu tiešām?

Un tā es svārstos starp patīkami un pareizi....

Sat, 19 Jun 2010 10:27:34 GMT

Ļauns prieks pret pareizu rīcību.... Kas uzvarēs? Šodien es zinu, bet vispāR???

Parunāsim

Sat, 19 Jun 2010 10:15:56 GMT

Ir burvīga sestdiena. Darba diena. :) Pusdienlaiks un galīgi nedarbisks noskaņojums. Kā nekā sestā pēc kārtas.

Vispār vajadzētu aizšaut līdz drogām. Jāatgūst blondā matu krāsa :D Jāņi ar nav tālu. Jāsalūko kas ar finansēm un varbūt saņemos un sanāk arī Plak Plak :D Lai gan man ir arī dažas kaitinošākas idejas prātā kā un ar ko varētu sabīdīt djēlas, lai izdodas :)

Ahh un vispār liekas, ka šovakar varētu būt nerātnais vakariņš. Jāizdomā kā to visu samenedžēt :) Jo... pa vidu ir ielīgošana... matu krāsošana... ciemiņi.... un Š :D

Galvenais, lai neviens nepamana. Afišēt to šobrīd būtu neprāts.

Ehhh škrobe

Thu, 20 May 2010 10:19:19 GMT

Nudien škrobe. Man vakar tāds labais noskaņojums bija. Metru virs zemes lidoju.
Visam bonusā nočekojot oho ieraudzīju, ka žurka atkal no sava viltus profila ir kautkādu sviestu izspiedusi, ka man nekas cits kā sapņot nav atlicis... Heh smieklīgi. Man nekam nav jāatliek, man ir viss. Diemžēl atlikums ir ticis viņai. Lai dzīvo un mēģina noturēt... Bet es.... Ak kungs, cik laimīga es esmu.... tik iemīlējusies....
Es viņai tādu atbildi sacerēju. Tik pozitīvu, pat īpaši neaizraujoties ar viņas sāpināšanu, bet še tev. Ņēmusi un izdzēsusies un nu vairs nekā :D nesaņems ne atbildi, ne laba vēlējumus.

Un man vakar tiešām labs garīgais bija. Tajā ziņā es viņai novēlēju visu to labāko, lai arī kāda dura viņa ir bijusi un apsolījos, ka beigšu viņu čakarēt... Bet nu neko. Solījumu viņa nesaņēma.... Tad jau liktenis vēl lēmis savādāk :)

Es zinu, kas ir Mārtiņš :)

Wed, 19 May 2010 08:17:17 GMT

Tā viņš i. Mārtiņš jau otro gadu mani atcerās :)

Fri, 16 Apr 2010 08:49:02 GMT

Uj dieniņa vakar!
Daudz labu jaunu atziņu!
Geezes.

Es pat nezinu ar ko sākt :) Tas viss noteikti ir jāapsmadzeņo. Viss it kā zināms, bet nu īstajā brīdī ar īstajiem cilvēkiem ir iespējams uz to visu palūkoties savādāk.

Paldies!

Dūdiņš

Tue, 13 Apr 2010 13:39:35 GMT

Heh. Man ir traks dūdiņš :D
LOL :)

Geezes!

Tue, 16 Feb 2010 12:38:53 GMT

Tik daudz laika atkal.
Bet tādas atmiņu drumsliņas tomēr ir funny palasīt :)

Nez nav brīžam tāda sajūta, ka varētu pasūtīt visus d. sapakot koferi un cirst kaut kur projām banānus lasīt aitas ganīt vai vienalga prom?
Ir tik daudz kas tur, bet kaut kur iekšā sēž vēlme pēc absolūtās brīvības.

Kas ir absolūtā brīvība? Ej kur gribi un dari ko gribi! Protams, to var traktēt par anarhiju, bet robežu starp anarhiju un brīvību jau novelkam mēs paši. Tiekšanās pēc absolūtās brīvības droši vien ir utopiska. Hmm robežas.
Brīvība un robežas neiet kopā.
Es gribu, bet es nevaru, jo... jo... jo... jo... Es pati tos jo simtiem sagudroju.
Kāpēc es gudroju jo? Jo man bail? Jo žēl citus? Laikam tie ir divi mani iemesli - bail, ka neizdosies, bail, ka nebūs naudas bail, ka neizdzīvošu, bail, ka nemācēšu nodziedāt kovboju dziesmu un ravēt kaktusus. Bail, ka tas ko es sapņoju atkal nebūs tas ko es gribu. Hei bet vienmēr labāk ir uzdrīkstēties un darīt. Pat tagad baudot dzīvi robežās un stingros rāmjos darbs māja tak var atrast kā piepildīt savas brīvības alkas kaut ko darot, kaut vai imagināri tēlojot brīvību un nospļauties par 45 pēdējiem saņķikiem un laist slēpot. bet es jau atkal atradu ko tādu, kas ierobežo. Ja es vēl varu pārkāpt sevis radītajiem apstākļiem, tad citu ņergu nīdēšana kaitina. Laiks par aukstu, lāstekas par lielu, mašīna par pelēku. Atkal iemesli. Paskatoties no mana viedokļa, ko es tur drsos. Nav ko ierobežot to brīvību, po uz visiem, dodamies kur vēlamies. Ir viens bet. Vajag kompāniju, vajag to prieku par brīvību ar kādu dalīt. Nav kompānias nav tas prieks. Varbūt. Neesmu izmēģinājusi, bet esmu apmēram iedomājusies :D Dalīts prieks = dubultprieks.
Un kaut kur zemapziņā urda arī doma, ja atradīšu atbilstošu kompāniju, tad tāpat gribēsies visu ko darīt, bet to absolūto brīvību moš tā i negribēsies.
Pagaidām besī tā nīkšana uz vietas, gribas augt, doties, meklēt, iet, darīt... tas rada tos brīvības meklējumus, bet varbūt tieši mērķa meklējumus.

Dienas atziņa

Thu, 02 Apr 2009 11:01:07 GMT

Ilgu laiku kaut ko tik vienkāršu bet ģeniālu nebiju dzirdējusi!

Tu vari krustot ezi ar čūsku, dzeloņdrāts neiznāks (skaidroju: ir lietas, kas vnk neizdodas, lai kā un ko mēs mēģinātu. ja Tu liec ezi uz čūskas un tas nestrādā, nevajag domāt, ka vot - būtu likusi čūsku uz eža - tad gan būtu veiksme. nenieka nebūtu). (c) Lapsainais no kurienes viņai, nezinu. Bet labs!

Jēga ta kāda?

Thu, 05 Mar 2009 10:26:29 GMT

Vispār ir štruntīgi. Reāli štruntīgi. Iemesls vecais protams ar jaunām niansēm.
Baigi gribētos ar kādu parunāt. Bet es tak zinu to, ka manu sūdīgumu neviens nesapratīs. Visi ieteiks aizmirst, un ka man nav vajadzīgs. Bet es negribu to šobrīd dzirdēt. Es to pati zinu. Gribās parunāties, bet es pati nezinu ko es gaidu pretīm. Pamācības noteikti nē, jo tās jau ja runātu es dabūtu pirmās. Žēlošanu? Arī diez vai. tur jau nav nekā ko nožēlot. Eh ja kāds vasrētu ielīst manās domās un teikt tajā brīdī visu ko es gribu dzirdēt. Ja saku apskādēt žurku, tad piebalso, ja ceru, ka kaut kas vēl var sanākt, tad cerēt kopā ar mani. Apcerēt, apdomāt un apštukot. Nu vienvārdsakot gribu vēl vienu tādu, kas domā tāpat kā es tad pat kad es. Citādi brīžam nav pārliecības un spēka. Šāpīgajā jomā vienmēr. Vajag vēl kādu kas atbalst vienkārši atbalsta. Un nevajag vārdos kā es tevi saprotu, kā es tevi atbalstu un atbalstīšu lai kāds būtu tavs lēmums. Tas nav tas, bet gribu atbalstu, lai īstajā brīdī kāds pasaka īstās lietas.

Vēl tā padomāju, ka es vispār jau gribu jaunu dzīvi sākt, bet tas tak ir kā bērnam, kad viņš sāk staigāt. It kā paiet var bet no vecāku rokas vai cita pieturēšanās objekta ir grūt atlaist rokas. tipa tavo ja nekas nezināk (no staigāšanas) tad fiksi var atkal ķerties pie rokas. Nezaudēt līdzsvaru un iet tālāk. :D Arī bērnam staigāšana ir jauna dzīve.

Bļin, a kas to būtu domājis, ka maza bērna staigāšanai ir tik daudz kopīga ar cilvēku attiecībām????

Apņemšanās ir - daudzas.

Sun, 18 Jan 2009 20:20:02 GMT

Vellos. Motivācija ir.
Kur raut gribasspēku?

Variācija par tēmu. Patiesa un veltīta bijušajam.

Wed, 14 Jan 2009 15:38:10 GMT

Sākumā es nobijos, es sastingu kā akmenī, domāju, ka bez tevis sev blakām nevarēšu izdzīvot
Bet pagāja tik daudzas naktis, kad gulēju nomodā un domāju cik ļoti tu man darīji pāri
Es pārdzīvoju un iemācījos tikt tam pāri, es kļuvu stiprāka
Un pēkšņi tu uzrodies no nekurienes, es ienāku un tu esi jau te priekšā ar savu skumjo seju...
Ja man kaut uz mirkli būtu ienācis prātā, ka tu vēl mēģināsi atgriezties es būtu nomainījusi durvīm slēdzeni un atprasījusi tev atslēgu...
Bet tagad ej, ej ārā pa durvīm, tik pagriezies un ej, jo tu te vairs neesi gaidīts, jo vai tad tieši tu nebiji tas, kas ar šķiršanās atvadām mani tā sāpināji?
Domāji es sabrukšu? Domāji ka varbūt nomiršu. Nu nē, ne es. Es izdzīvošu. Tik ilgi kamēr mācēšu mīlēt es zināšu kā palikt dzīvai. Man visa dzīve vēl ir priekšā. Arī mīlestība. Es nepazudīšu. Es izdzīvošu.
Man vajadzēja visu spēku, kas man bija, lai nesabruktu. Es centos salāpīt savu salauzto sirdi un pavadīju tik daudzas naktis sevi žēlodama. Kā es raudāju....
Bet tagad ha tagdad tu redzi mani ar augstu paceltu galvu. Pilnīgi citu cilvēku. neesmu vairs tā sasaistītā sabijusies meitenīte, kas tevī ieķērusies.
Un tu tā sadomāji iegrizties un domāji, ka būšu brīva un gaidīšu tevi... tev pietiks tik pamest ar roku un būšu tava.`
Nēēēēē.... Tagad es mīlu un glabāju savu mīlestību tam, kas sniegs man to pašu pretīm.
Vācies, vācies prom, prom no manas dzīves. liec mani mierā, tieši tu tak visu sačakarēji, kamdēļ tu atkal nāc un mani mocīt sāc?
Zinu, domāji es sabrukšu? Ka tu kāds kings? Visiem mūžam vajadzīgs. Ak vilšanās sagaida tevi mans dārgais draugs. Nu nē, ne es, es neesmu tāda!. Es izdzīvoju. Tik ilgi kamēr zinu, ka viss labais man vēl priekšā. Man visa dzīve vēl ir priekšā. Arī mīlestība. Es nepazudīšu. Es izdzīvošu. Brīžam kaut tieši tev par spīti. Ej... Ej prom!

Hau!

Sun, 11 Jan 2009 15:21:10 GMT

Kaut kā labu brīdi jau štukoju, ka kaut kur varētu arī kaut ko ierakstīt. I rakņājoties pa googli uzdūros uz vecās labās cibas!

Draugos baigi netīk. Žurka okšķerējās un visu ko lasa. Es gan priecātos, ja viņa liktos mierā. Tāpat ne viņa var ko panākt, ne ko. Viss tāpat notiek un vēl vairāk, viņai aiz muguras. Lai gan brīžam smieklīgi skatīties uz viņas centieniem un apzināties cik te ir bezjēdzīgi un ne jau tikai manis dēl.

Jābubina būs biežāk. Ielieku arī pie aktīvajiem linkiem :)

Dziesma

Fri, 25 May 2007 14:28:25 GMT

Где ты ,с кем ты ,что с тобой,
Почему ты не со мной,
Почему тебя здесь нет,
Кто мне даст такой ответ.
Кто ответит почему,
Я тебя всё так же жду,
Всё скучаю по тебе,
И твой образ в голове.

Почему же, почему же, дождик капает по лужам,
Я иду по этим лужам, может я кому-то нужен,
Ветер дует в спину мне, ты забыла обо мне,
Думал я что всё пустяк, оказалось всё не так,
Оказалось всё не так ,это вовсе не пустяк,
От меня ты далеко, без тебя мне не легко.

Может у тебя другой,
Развлекается с тобой,
Дарит ласки и любовь,
Боже закипает кровь.
А быть может ты одна,
Стоишь и плачешь у окна,
Вспоминаешь обо мне,
И слезинки по щеке.

Почему же ,почему же, дождик капает по лужам,
Я иду по этим лужам, может я кому-ту нужен,
Ветер дует в спину мне, ты забыла обо мне,
Думал я что всё пустяк, оказалось всё не так,
Оказалось всё не так, это вовсе не пустяк,
От меня ты далеко без тебя мне не легко.

Завалюсь я к пацанам,
Выпью водочки стакан,
Ты не думай не со зла,
Ведь день рожденья у тебя,
День рожденья у тебя,
Только рядом нет меня,
Не могу тебя обнять,
Что люблю тебя сказать.

Почему же ,почему же, дождик капает по лужам,
Я иду по этим лужам, может я кому-ту нужен,
Ветер дует в спину мне, ты забыла обо мне,
Думал я, что всё пустяк, оказалось всё не так,
Оказалось всё не так, это вовсе не пустяк,
От меня ты далеко без тебя мне не легко.

Почему же ,почему же, дождик капает по лужам,
Я иду по этим лужам, может я кому-ту нужен,
Ветер дует в спину мне, ты забыла обо мне,
Думал я, что всё пустяк, оказалось всё не так,
Оказалось всё не так, это вовсе не пустяк,
От меня ты далеко без тебя мне не легко.

Напиши мне ,напиши,
Хоть пару строчек от души,
И приди ко мне во сне,
Тогда б стало легче мне,
А не хочешь не пиши,
Значит, нет в тебе души,
И ни будешь ты со мной,
И не буду я с тобой.

Почему же ,почему же, дождик капает по лужам,
Я иду по этим лужам, может я кому-ту нужен,
Ветер дует в спину мне, ты забыла обо мне,
Думал я, что всё пустяк, оказалось всё не так,
Оказалось всё не так, это вовсе не пустяк,
От меня ты далеко без тебя мне не легко.

Kad liekās... jeb par sūdiem.

Fri, 25 May 2007 13:58:59 GMT

Jo biežāk es kaut kur uzrakstu, ka iet tik sūdīgi, ka liekas, ka vairs nav kur, tad parādās vēl lielākas ziepes un iepriekšējie sūdi ir tikai pastaiga pa rožu dārzu bijusi.

Kaut kur to izbīda kāds nezināmais tur augšā, kaut kur pieļauju arī pati.

Kāpēc brīžam tik bail gaidīt, kas būs tālāk?

Bail no jaunas dienas, jaunām sāpēm.

Bet KĀPĒC ja man tik ļoti bail, es ālējos un priecājos apkārt?

Vai es sevī ko mēģinu noslēpt, neļauju lauzties kaut kam uz āru?

Varbūt labāk ir ļaut vaļu tām sāpēm?

Bet kāpēc tad, kad man ir blakām tas vismīļākais plecs, es nevaru uz viņa izraudāties? Ne jau tāpēc, ka negribētu vai tāpēc, ka neļautu man kāds to darīt. Tāpēc, ka tad sākas piedzīvojumi un jautrība, kas liek aizmirst sāpes.

Sāpes atgriežas vienatnē. Kāpēc visvairāk rakstīt gribas tad, kad sāp, nevis, kad ir prieks?

Kad vairs nesāpēs?

Active

Fri, 14 Jul 2006 12:08:40 GMT

Gribu brīvdienas, gribu izklaidēties, gribu apmeklēt vismaz kādu no daudzajiem daudzajiem iecerētajiem pasākumiem!!!

Lai Tevi nekrāptu...

Mon, 13 Feb 2006 14:59:33 GMT

Kāda lasītāja Ināra, kura strādājusi vairākos veikalos pie kases, apgalvo, ka lielveikalu vadība pilnīgi atklāti un apzināti māca jaunās kasieres zagt un krāpt pircējus. Kāpēc? Tāpēc, ka veikalu vadība noveļ jebkādus zudumus (nozagto vai saplēsto preci) uz darbinieku pleciem, par to jāmaksā viņiem no savas kabatas. Bailes, ka no jau tā niecīgās algas diez kas pāri nepaliks, arī veicina kasieru vēlmi šmaukties.

Reklāma
Visi būs pamanījuši - pircēju tirgotavā stāvgrūdām, bet strādā tikai 2-3 kases, kaut apkārt staigā darbinieki, kārtojot preces plauktos utt. Tieši šie plaukti, precīzāk sakot, kādas konkrētas nodaļas plaukts "piestiprināts" konkrētajam kasierim - kas no tā pazūd vai tiek saplēsts, par to jāmaksā viņam.

3 redzam, 5 - prātā

Krāpšana laikam pastāv tik ilgi, kamēr vien notiek tirgošanās. Tiesa, pēdējā laikā šādas iespējas mazinājušās, jo kasieri pārsvarā vairs neizsit čekus, bet lieto skeneri, kas nolasa svītru kodus. Nav grūti pamanīt, ka tiec krāpts, pērkot vienu preci, taču pārbaudīt garu preču čeku iespējams tikai, nēsājot līdzi kalkulatoru.

Ināra stāsta, ka pēc maiņas vecākā pārdevēja sapulcina kolēģus un instruē, ka nav jāskatās uz taustiņiem, bet gan uz rindas galu. Ieraugot turīgu pircēju, uzreiz jāpiedāvā viņam izlikt izvēlēto preci uz transportiera lentes, nevis jūsu priekšā, lai tikmēr pircējs neredzētu kases aparāta monitoru un kasiera manipulācijas ar skeneri un taustiņiem...

Reti kurš pircējs, maksājot ar karti, pārskata čeku, kurā uzskaitītas 20-30 preces, bet, tiklīdz viņš pagājis nost no kases, viņš jau zaudējis kā santīmus, tā latus. Nelīdzēs nekāds svītru kods, ja, piemēram, piecu alus pudeļu vietā jums čekā uzrādītas septiņas... Visbiežāk tā notiek, kad skenē nevis katru identisko preci, bet sareizina vienas cenu. Bieži gadās, ka skeneris nenolasa svītru kodu un kasieris to ievada ar roku. Arī tas var būt kasiera triks. Bieži vien pircējs pat nepamana, kā viņa acu priekšā kods tiek sabojāts.

Kur tad vēl samainītās cenu zīmju uzlīmes, maldīgi izvietotās cenu zīmes virs precēm, maldinošā informācija par atlaidēm... Reizēm tās tiešām ir nevērības sekas, taču rezultātā pircējs parasti pie kases uzzina, ka viņa izvēlētā prece maksā vairāk, nekā bija rakstīts plauktā.

Cik svērsim?

Maldās tas, kurš domā, ka neprecīzā svēršana zudusi pagātnē. Atšķirībā no tirgus vai mazās bodītes lielveikalā tas notiek mazāk nekaunīgi. Taču arī noteikt "pārsvaru" ir grūtāk. Āķis slēpjas tajā, ka jau safasētie produkti tiek cenoti nevis pēc neto, bet gan bruto masas, tātad par katru iepakojuma gramu mēs maksājam pēc tajā iesvērtās preces cenas. Centralizētas fasēšanas gadījumā, ko praktizē daudzas lielās tirdzniecības ķēdes, piekrāpti tiek visi pircēji. Slinki esam kļuvuši, lai paši izvēlētos desu un lūgtu to nogriezt...

Cits krāpšanās veids ar preces svaru balstās uz produktu īpatnību sakalst un tā zaudēt svaru. Piemēram, banāni. Pāris dienās tie zaudē noteiktu svara procentu. Lai aizjūras produkts "tievētu", nenodarot zaudējumus attiecīgajam veikala darbiniekam, kura pārziņā tas atrodas, banānus uzreiz fasē maisiņos, uzlīmējot cenu zīmes. Ja uzrādīts 1 kg svara, patiesībā šāds fasētais ķekars var svērt 900 g. Fasētas preces ir vieglāk paņemt, taču pārsvarā gadījumu tās izmanto krāpšanās nolūkā, un pircējam nav svarīgi, kas no tā iegūst - pārdevējs, kasieris vai veikala īpašnieks.

Ināra min vēl vienu krāpšanas veidu. Pircējs liek uz transportiera lentes paša izvēlētus sīpolus maisiņā, kasieris ar roku ievada cenu. "Ticiet man," stāsta ilggadēja pieredzējusi tirdzniecības darbiniece, "es pati savām rokām katrā otrajā operācijā noteikti krāpjos - vai nu pielieku svaru (pircējs neredz svaru rādītāju), vai izsitīšu līdzīgas, bet dārgākas preces sadaļu. Pretējā gadījumā dienas beigās palikšu zaudētājos." Vienlaikus tirgo vairāku šķirņu ābolus, kas izskatās līdzīgi. Paša svērtajos pelmeņos būs sajauktas dažādas to markas - protams, par dažādu cenu. Tāpat sveramie rieksti - cik maisījumā zemesriekstu, cik - krietni dārgāko Indijas riekstu? Taču cena vienmēr būs "pareiza"... Lielveikals sevi abižot neļaus!

Ar datoru uz vienu roku

Vēl viena "gudrā" kļūda ir kases aparātu elektroniski ieprogrammētais misēklis. Tirdzniecības zālē plauktos vai lādēs pie preces uzrādīta viena cena, bet svītru koda lasītājs nosauc pavisam citu - krietni lielāku. "Šādos gadījumos ļaundaru ķēdē iesaistījies arī sistēmas administrators," stāsta Ināra. "Ticiet man, es zinu, ko runāju, man ir inženiera izglītība."

"Krāpjas arī ar tā dēvētajām akcijas precēm. Cilvēks plauktā redz cenu zīmi ar pašreizējo un iepriekšējo cenu, taču manā kases aparātā uzrādīta vecā - lielākā cena. Ja acīgs pircējs to pamanīs, atvainošos un norāšu aparātu, nepamanīs - pats vainīgs."

"Taču uzmanību nevajag zaudēt," Ināra piebilst, "es zinu daudz piemēru, kad lielo supermārketu kasieri darbojušies komandā kopā ar vecākajiem kasieriem un zāles administratoriem. Lai pircēju mānīšana un iekšējā zagšana nepieaugtu lavīnveidīgi, personālu periodiski nomaina." Šāda prakse esot visās tirdzniecības veikalu ķēdēs, kur Ināra strādājusi. Sieviete gan ar nožēlu teic, ka viņa vairs neko citu neprot, kā tikai sēdēt pie kases. Kad visi, kas būšot ar mieru krāpties, no vietējiem jau būs to izdarījuši, viņasprāt, droši vien ievedīs jaunu darbaspēku, jau no citām valstīm...

(c)TVNET