Varu paziņot tiešām priecīgu vēsti - ar labu draugu atbalstu ir izveidots ziedojumu tālrunis, lai palīdzētu uzcelt Ilzītei jauno māju! Lūdzu nododiet arī tālāk šo informāciju!
Tālruņa numurs - 90006685 viena zvana maksa zvanītājam ir 1 Ls.

Ir iespēja ziedot arī pēc šādas adreses:

Maksājuma saņēmējs:
GAUJAS NACIONĀLĀ PARKA FONDS
Reģ.Nr.40008019114
Baznīcas iela 3, Sigulda LV – 2150
A/S SEB banka konta Nr. LV12UNLA0027800700915
SWIFT kods: UNLALV2X

Maksājuma mērķis: Ziedojums lācenes Ilzītes mājai.

Pie izdevības saku lielo PALDIES visiem tiem daudzajiem draugiem, kuri jau ir atbalstījuši šo mērķi!
Ar vismīļākiem Sveicieniem no Līgatnes lāčiem, īpaši jau no lācenītei Ilzītes..., kurus Jums nosūta - Velga Vītola, tautā saukta arī par Lāču mammu!

Briesmīgs rīts - līst lietus un galīgi negribās nekur doties! taču tukšais vēders man atgādina, ka jākust vien būs uz bodi pēc kaut kā garda. cilvēki visapkārt sapīkuši - tāds laiks...
tālu nekur negribas iet, dodos vien uz vietējo elvi. tas ir tuvāk un tā kā man ir baigais slinkums, tad negribas nekur citur skriet. nebiju tur vēl bijusi, tad nu mans iespaids ir visai patīkams :) vairs nav to baismo apsargu, kas tevi izseko visu iepirkšanās laiku līdz tu pamet veikalu, es jau saprotu, ka viņiem tāds darbs, bet tas jau bija par traku. tāda uz pirkstiem skatīšanās, katra pircēja uztveršana par noziedzinieku... vē! baisi!
ja vēl būtu bijis tur ko sargāt :D veci produkti, vēl tagad atceros, kā ieberzos tajā jumī ar zivīm! Fui! labi ka tikai 8 sant.samaksāju par mazo fišiņu, bet pat tā bija saskābusi un vispār brīnos, ka PVD viņus neizčakarēja pēc pilnas programmas, vai arī ogrē visiem viss ir vienalga un neviens nekur nesūdzējās, vai arī jumi valdes locekļi ļoti labi maksāja sodus un turpināja čakarēt tautu!
bet elvi viss ir savādāk, cenas lielākas, preču klāsts - kā kurš, kur vairāk palicis, kur apgraizījuši, bet nepieciešamāko dabūt var. pat nīgrās pārdevējas ir nomainījušas smaidošas meitenes! patīkami!
varbūt vēlkādreiz tur iegriezīšos, jo vismaz zināšu, ka nebūs iespēja iegrābties... vismaz šobrīd tādas ir nojausmas, ka kvalitāte nepievils!

eju pa ielu, esmu priecīga! man šķiet, ir ļoti skaista diena [tajā esmu pamanījusi tik daudz skaista - apsarmojušu zāli, skaisti krāsotu debesjumu, šur tur vēl manāms kāds tvītotājs (vai! čivinātājs! es par putniem :D) un citus skaistumus], lai visiem to paziņotu ar priekā mirdzošajām acīm un smaidu sejā! savukārt viņi [sabiedrības konkrēta daļa] domā, ka ar mani nav k-kas kārtībā, jo ik acs mani uzlūko ar savu baltumu, metot manā virzienā neredzamu lāzernaida gaismas kūli.

Tie cilvēki [sabiedrības nīgrā daļa, kas, diemžēl, ir nospiedošs vairākums], vai viņi nav slimi? kāpēc apzināti nīgroties [jo neticu,ka viņiem nav dzīvē PILNĪGI nekā, par ko varētu smaidīt]? vai viņiem vienkārši skauž, ka man ir priecīgi?

Vai tā ir vecās pasaules [lasīt: padomju gada ražojumu nospiestība], kas neļauj uz āru paust savas prieka un laimes emocijas? kāpēc cilvēki nevarētu man smaidīt pretī? kāpēc viņi negrib iederēties manā skaisti saulaini apsarmojušajā rīta pasaulē? un ar to jau ir par maz! nospiedošais vairākums bojā arī to prieka mazumiņu, kas ir uzkrājies pa nakti manā organismā; viņi cenšas to nobendēt ar savu apzināto īgņošanos un iekšēo vārīšanos savā sulā bez sāls un garšvielām!


tāpēc - CILVĒKI! SMAIDIET! neesiet vairākums! vai tieši otrādi, veidojiet priecīgo vairākumu un saskatiet skaisto ik uz soļa! veidosim jaunu sabiedrību, kurai nav problēmu komunicēt laimīgi, sarunāties par skaistām lietām un darbībām!

es te neslavinu nekādu sektu vai, pasarg, kādu vēl ko nezinu ko, es vnk gribu, lai JŪS VISI nemeklējiet melnumus uz baltas lapas! :P ha!

masu psihoze - dzeltena ar melniem burtiem un lielām acīm, kuras ieskauj melna kontūrlīnija. pāris dzeltenu simbolu pie durvīm un lielveikals kļūst par kaut ko līdzīgu sektantu pulcēšanās vietai Rīgas centrā.
uz turieni dodas pat tie "neticīgie", kas lielās iepirkšanās vietas nelabprāt apmeklē un nepielūdz tirdzniecības dievus. bet taču tik spīdoši baro mums nevajadzīgās štelles un lelles. bizness iet uz urrā, cilvēki nelaimīgi pārnāk mājās, jo ir noguruši, pārtērējušies, sapirkuši to, kas jau ir, bija, vairs nav vajadzīgs, bija "lēts"; tagad domā, kur likt! krājās dzīvoklī nevajadzīgo mantu klāsts (varētu atvērt vēl vienu lielveikalu pats). un, protams, pēc tirgus filiāles izpirkšanas līdzi karoga vietā - dzeltenais maisiņš, kas pa gabalu signalizē - es te (tur) biju!
šajās pielūgsmes dienās, kad dzeltenais tidzniecības dievs ir ieradies uz vizīti Latvijā, es lielu līkumu metu šai centra daļai!... man ir kauns par to sabiedrības daļu, kas kā aptrakušie metas iekšā barot mārketinga ļaunos rūķus. Vai tiešām viņi visi nesaprot?

un tik un tā neizbēgt no tā visa, jo ik uz soļa redzami dzeltenmelnas krāsas guvušie iepirkumu maisiņi... lielā kvantumā! tie mirdz kā atstarotāji, un rada vēlmi Rīgu "izlaist šajās dienās pastaigāties" no apmeklējamo vietu saraksta.

Šodien es redzēju, kā rīsi izkāpuši no burciņas mikrenē sasniedz tās griestus. kad atvēru mikreni, tie lēni, bet negribīgi tomēr rāpās atpakaļ burciņā...

visai interesants skats, kad atver mikreni, skaties uz burciņas apkašējo daļu, bet tā ir tukša :)

Ja Kurbads, Lāčplēsis, Sprīdītis u.c. Latvijas lielvaroņi būtu apvienojušies vienā komandā, iespējams, 1. un 2. Pasaules karā Latvija gūtu virsroku, un tādas valstis kā Vācija un Krievija, kartē mēs neatrastu!

Latgales reģionālie laikraksti ir 3-6 reizes biezāki par citu reģionu laikrakstiem. iemesls tam ir lielie mežu masīvi. Cik ilgs laiks nepieciešams latgaliešiem, lai avīžu izmēru ziņā līdzinātos citiem reģioniem?

Tik maz pietrūka līdz 5 gadu atzīmei.
tomēr šis murgs, kas ir ievilcies, vakar izbeidzās... ātri, mazsāpīgi un klusi

1. saplīsa aizvakar pirktie zābaki
2. konstatēju pie kases, ka kontā ir mazāk naudas, kā biju sarēķinājusi (laikam matemātika iet dirsā)
3. nokavēju tr-tu, kā rezultātā stunda jādirn bija aukstumā
4. atvadu nebija... viss steigā un pilnīgi besis
5. 10 dienu vietā sarēķināju 12
6. esmu slima
7. asaras plūst aumaļām, deguns aizkrīt ciet un elpot normāli nesanāk.
8.......

tā tie sīkumi sakrājas un iet pa gaisu viss! es gribu savu onkulīti mājās! blakus, ierušināties jamam azotē un aizmigt... tad pasaule šķiet gaišāka! :)

ir tāda prieka sajūta sirdī, kas kliedē vientulību, jo apzinos, ka vismaz domās mēs esam visi labie cilvēki kopā ;)
katram savs individuālais veltījums rada maximāli lielu prieku! un man - to lielāko laimes sajūtu, ka prieks ir radīts citiem!

sajūtos kā svētku vecītis, kas bez lieliem līdzekļiem ienes sirds siltumu cilvēkos ;)

Zvans pie durvīm. — "Kas tur?" — "Катя, Галя, Ира" — "Nē, kaķa gaļas nav!"

man kaimiņos dzīvo pidari-urlas-kurli lohi! īsāk - 3in1!
ne viņi dzird, ka viņiem pie durvīm zvana, klausās častuškas, kalbasņikus un citu drazu uz pilnu klapi!

nekas! nopirkšu no algas makanas tumbas, subbuferi un pizģuļej viņiem izrakstīšu ar kādu desu vai labāk no fričiem kaut ko! >:D SKaifordžerus un auļus un visu pēc kārtas, tie pidari dzird, velns pār stenderi :@

ak jā! un es to darīšu ap kādiem 7 no rīta! :) kā reiz, pirms universitātes, lai var pamosties!

ir tāda dīvaina sajūta, ka cilvēki man apkārt ir tukši

toshiba+windows vista= death
death+reinstall = tuksis and/or other windows

divas lielas kļūdas:
- Atļaut ciemiņiem uzturēties ilgāk par 2 dienām
- ieviest mājās TV

šovakar ir moby vakars... pirmā dziesma - "Evrything is wrong"

nevaru nepiekrist