Nemaz nebiju gaidījis, ka ko šādu šogad piedzīvošu! Līdz vakaram droši vien būs jau izkusis, bet ta nemaina faktu ka šis ir viens no skaistākajiem rītiem :)

Vai ticiet brīnumiem? Es neticēju, bet tagad gan sāku ticēt. Vai nu šogad liktenis man ir labvēlīgs, vai arī zvaigznēs stāv rakstīts ka šis gads man būs pats labākais! Pirmās 2 dienas vienkārši ir ideālas! Turpmākās solās būt vēl labākas!!!
Būs laikam jaunā gada mijā īri iedevuši man savu īru veiksmi (kā nekā piedalījos dīvainā rituālā). Paldies jums par to.

Tātad... mērķi šim gadam:
1. Pats pirmais un galvenais - aizbraukt augustā uz Japānu. Uz mēnesi vai vismaz uz 2 nedēļām.
2. Turpināt un attīstīt iesāktās attiecības!
3. Skatoties kā tas viss izvērtīsies - aizbraukt kopā uz Japānu, attiecīgi samazinot ieplānoto mēneša braucienu uz 2 nedēļām.

Viss, šie ir svarīgākie 3 punkti ko es šogad SASNIEGŠU!!

Gribat zināt kā Īri svin jauno gadu?
Es arī gribēju zināt. Pēc manām domām, labāka vieta kur to novērot - bārā vienā no prestižākajām Īrijas viesnīcām. So.. sākumā nekas nenotiek, skan dzīvā īru tradicionālā mūzika (bweh) līdz pat kādiem 23:55. Tad dziedātājs pasaka ka līdz jaunajam gadam ir palikušas 5min un lai visi nāk dejot, ko arī visi dara. 20 sec pirms jaunā gada pārstāj skanēt mūzika un visi sāk skaitīt 20..19..18......3...2..1...visi šauj hlapuškas un sauc HAPPY NEW YEAR!! Un tad sākas pats dīvainākas... visi sāk viens otram spiest rokas un apsveikt jaunajā gadā. Un tad vēl kas dīvaināks notiek... visi sadodās rokās, sastājas aplī un zem mūzikas pavadījuma soļo uz priekšu un atpakaļ. Sanāk kkas šitāds - OoOoOoOo. Jā... es tajā visā arī tiku iesaistīts... jo biju apmulsis no svešu cilvēku apsveikumiem un nezināju ko viņi tagad ar mani dara. o.O Cauri izkļuvu sveiks un vesels, bet ar nelielu izbīli. Un tas arī viss... turpinās viss ierastais kas bija pirms 23:55... dejas, dzeršana..
Tā kā tas notika viesnīcā, visi uz haļavu dabūja glāzi šampanieša. Mūsu draņķīgākais šampis garšo daudz labāk nekā to, ko tur deva :D Tas nebija forši.
Salūts? Pat neviena raķete netika izšauta! Es pat neatradu te veikalu kur būtu iespējams ko tādu iegādāties. Droši vien kārtējais bargais likums.
Nu ja, tas arī viss... Happy new year!

Pēdējā gada diena.
Šī gada pirmais posts:
"Bet ja nopietni, ta mani šī gada mērķi:
- OBLIGĀTI aizbraukt uz ārzemēm pelnīt lielo piķi. Uz gadu. Kapēc? Lai 2008 gada augustā aizbrauktu savā sapņu ceļojumā - uz Japānu. Apsveru arī domu tur palikt dzivot, bet, zinot viņu attieksmi pret outsaideriem, tas ir nereāli. Pagaidām mērķēju uz Koreju. Latvija nu toč nepalikšu.
- Vairs man nekā nav ieplānots. "

Daudz mērķus nebiju izvirzījis, bet tas ko biju iedomājies, ir arī piepildījies - sēžu tagad Īrijā un pelnu lielo piķi :D

Mērķi nākamgadam? Hmm.. jāizdomā un rīt jāuzraksta, vecgada vakarā nav ko domāt par jaunām lietām :) Bet šī fīča strādā.

Iespējams ka šis gads man ir bijis pats svarīgākais... jo izmainīja visu manu nākotni. Un es zinu, ka nākamais gads nebūs sliktāks! :)

Lai arī Latvijā vēl šaubījos vai es gribu braukt atpakaļ... izkāpjot no lidmašinās es patiešām jutos laimīgs, ka beidzot esmu atpakaļ savās mājās! Te kā vienmēr lietus... un siiiiiilts +14 grādi *^_^*

mm.. forši, akcijas rezultātā esmu kļuvis par apmaksātu lietotāju. Tik ko ar tādu brīnumu tagad iesākt?

Knok knok. Who is there? I! I will kill you! (video)

Šis ir labs! :D

2 Bils Geitss: ko tu pīpē? Man arī mazliet atsūti, ok :)

Man te tāds jautājums, varbūt kāds zin.
Taisos pārvest 5 pirātiskos DVD (printēts vāciņš, disks) un vienu/divus bunduļus DVD ar animēm/filmām/mūziku. Ir iespējams ka man kaut ko piesies? Negribētos no tā visa šķirties :/

Esmu Latvijā 4 dienas.

Atgadījums nr.1. - Latvijā: Stāvu pie pulksteņa, gaidu māšeli. Viņa mazliet kavējas, cilvēki iet garām. Viens cilvēks iet man garām, gandrīz uzgrūžas un vēl rupjā balsī pasaka "Patinies malā". Kā būtu Īrijā: Cilvēks uzgrūztos virsū, 5x pateiktu sorry (aka no sirds atvainotos), pasmaidītu, iespējams iesāktu sarunu.
Atgadījums nr.2. - Latvijā: Lielveikalā pieejot pie kases, nolieku uz letes visas preces. Kasiere izskanē visas preces, un vienīgie vārdi ko no viņas dzirdu - cik man jāmaksā. Īrijā: pieejot pie kases, kasiere pasmaida, pajautā kā iet. Pie naudas iedošanas pasaka paldies, pie atlikuma izdošanas vēlreiz pasaka paldies. Promejot vēl nosaka, take care, vai ko tamlīdzīgi.
Atgadījums nr.3. - Latvijā: Iesēžos taksī, pasaku savu galamērķi. Šoferis pa ceļam sāk sūdzēties par nekārtību ielās, sāk pie sevis lamāties uz ātri braucošām mašīnām, gājējiem. Īrijā: Visas sarunas ir tikai par pozitīvām lietām...
Atgadījums nr.4. - Latvijā: Satiku sen neredzētu draugu (siev.dz.), nākamo stundu klausījos vervelējumā cik sūdīgi viņai iet. Īrijā: Nez, neesmu saticis sen neredzētas draudzenes :D Bet nu sūdzēties neviens tur nesūdzētos, tas ir fakts. Ok, ne visi cilvēki Latvijā ir tādi, bet nu tomēr, paklausoties garāmgājēju sarunās, pārsvarā var dzirdēt tikai negatīvas sarunas.

Iepriekš to nebiju tā pamanījis, bet pirmais ko es Latvijā pamanīju - cilvēki te ir ļoti īgni, nelaipni, pārdevējas nepasaka elementāru paldies, es, kā klients, viņiem esmu pilnīga nulle. (nē, tā nav visur, bet lielākoties). Ļoti nepatīkami, un šis apkārtējais īgnums pārņem arī pašu, un tagad jādzīvo ar nelielu depresiju.
Patiešām, Latviešiem vajadzētu pamācīties šo to no ārzemnieku pieklājības.