PN anime, PN otaku dzīve, PN ciba, PN čats, PN msn, PN internets!! [PN-pisies nahuj]

Jā, šīs ir atvadas. Varbūt ne uz visiem laikiem, bet uz ilgu laiku... Pa šo laiku jūs jau būsiet mani aizmirsuši, un nemaz nepietrūks manis. Man ir jāiegūst sava personīgā dzīve un draugus (jā, man tādu nav)... tā tas nevar turpināties, kā tas ir tagad. Internets ir ļauns.

Nekad nav patikušas atvadas, tāpec vienkārši...

...attā.
UPD: Nekas nesanāca :DD Tas ir mans dzīvesveids un tur neko es negribu mainīt ;)

Šodien dabūju Chii...

Get a life computerfreak!

es taču esmu malacis. No man veltītajām brīvajām 30min esmu iztērējis tikai 8min.

Vai nu es esmu idiots, vai nu visi forumieši ir palikuši idioti. Pieturos vairāk pie otrā varianta.

Heh.. dabūju jauku grupu - to pašu, kas dziedāja kill bill pirmajā daļā. Info šeit. Kad skatījos filmu, tad tieši nodomāju - šī grupa ir jādabūn. Patika šī neoriģinilitāte.

Šodien biju uz Geišas atmiņas un lūk manas domas.. :)
Filma patika. Bet patika nevis kā filma, bet deva tuvāku ieskatu Japānas kultūrā. Neko daudz nezināju par geišām, viņu pienākumiem un vispār geišu dzīvi. Tagad daudz maz zinu, un sapratu, ka būs vēl jāpameklē kāda informācija. Intresē.
Ļoti svarīgs moments bija paši pēdējie kadri Japānas dārzā. Skatoties to kadrus, iedomājos sevi - kaut kur laukos, netālu no kādas pilsētas, man pieder kāds zemes gabals no kā es vairāku gadu laikā izveidoju pats savu Japānas dārzu. Pat sāku domāt vai nenostādīt sev tādu mērķi. Ļoti skaisti.
Un šie karstie avoti - siekala. Animēs jau izskatās forši, bet filmā tas vēl labāk ir! gribu sev tādu. Vai vismaz 1x dzīvē pasēdēt tādos! Ehh...
Visjaukākais moments - Saiyuri deja. Tas sniegs, kustības, lietussargs, "augstpapēžu kurpes", kaisle - tas viss bija vienkārši perfekti.
Un vispār - patīk šīs geišu dejas.
Īstenībā filma ir ļoti pamācoša - kā cilvēks, nostādot sev mērķi un stingri turoties pie tā, beigu beigās arī var nokļūt pie vēlamā galarezultāta. Pat tad, kad viss šķiet ir pazaudēts, tomēr tu esi izdarījis tik daudz, lai šo mērķi piepildītu, ka beigās tas pats atnāk pie tevis. Patika man šī doma - kā no kalpones var kļūt par leģendu.
Un cik tomēr var aizkustināt viens vienīgs vārds - "Paldies".
Ir viena liela negatīvā puse šai filmai - veidotāji ir centušies pateikt pārāk daudz šajās divarpus stundās. Mani pilnīgi apmierinātu līdz tam brīdim kad amerikāņi ienāca Japānā. Tad mazliet sviests sākās, tika izbojāta šī geišu atmosfēra. Galīgi lieki. Un jā, runājot par amerikāņiem - es viņus ienīstu. Šajā filmā šis amerikānisms vienkārši smirdēja cauri ekrānam un šī smirdoņa apņēma visu zāli. Un kāda izskatījās tas Ķirbis - P.R.E.T.Ī.G.I!!! Nevajadzēja šo karu, nu galīgi nevajadzēja.
Bet jā, filma jauka, padziļināja manu intresi pret Japānas kultūru un geišām.

Stilīgie VW reklāmas rullīši

No šodienas man ir jauni priekšnieki darbā. Un pirmo reizi pa pēdējo gadu ieraudzīju savu šefu (nu jau bijušo). Pat neatpazinu :)
Un jā, beidzot es strādāšu legāli un pelnīšu sev pensiju! :)

Nejauši ieskatoties kino programma ieraudzīju ka rāda Geišas Atiņas. Pirmdien obligāti aiziešu! Savādāk jau cenšos novilkt pāris nedēļas, bet kaut kā slinkums vilkt ;)