Mana maasa ir iemaaciijusies kontroleet savu sapni, vinja sapnjojot pamanaas piefixeet, ka tas ir tikai sapnis, un tad dara visu pa savam praatam, piemeeram, vienai meitenei, kas vinjai besii, noraava matus (to vija pusapzinjaa izdomaaja, ka tas buutu lietderiigi). Es savukaart esmu pamodusies no taa, ka visa raustos no smiekliem, bet pats smiekliigaakais ir tas, ka tas, ka, atceroties sapni, es smejos veel vairaak, jo tas sviests ir smiekliigs... Jeb arii raudu. Reiz sapnii es nomiru.. Tas bija tik skaisti.. Tagad es ticu, ka es taa arii nomirshu. Man vairs nav bail, bet ir zheel, blegj, taa dziive tomeer ir skaista..