Pamožos, rīts kā rīts - samiegojies, mati izpūruši, mazliet pie sevis papukojos par to ka kaķis atkal nedeva gulēt. Sakrāmēju somu un dodos uz darbu. Atveru padjezda durvis. Viegls, silts vējš iepūš sejā, bet vēljoprojām liek manīt ka ir ziema. Apskatos apkārt - viss sniegs ir nokusis, šur tur ir redzams slapš ledus. Ceļa vidū paverās liela peļķe. Apkārt tie nedaudzie cilvēki, kas ir redzami, liekas tik drūmi. Laikam iegrimuši savās problēmās un darba darīšanās. Paveros gaisā - iespīd acīs blāva, bet silta. Šodien tā īpaši izceļas ar savu dzelteno krāsu. Pretī kokos ir dzirdama putnu dziedāšana. Sirdi pārņem jauka un silta noskaņa. Sev tiek uzdots jautājums - vai pavasaris ir klāt? Nenonākot pie konkrētas atbildes, nolemju izbaudīt šo jauko pavasarīgo rītu, ar cerību ka šāds rīts būs arī rīt, parīt, aizparīt....