eh..
kā gribu kko jaunu!... pareizāk gan nevis kaut ko, bet gribu sākt dzīvi no jauna! visu no jauna! gribu jaunu dzīvesvietu, jaunus nepazīstamus cilvēkus, jaunu valodu, jaunu matu krāsu... gribu mainīt savu dzīvi, maksimāli... man ir visas iespējas? nav. man ir vesela kaudze pienākumu un bonusā visam vēl švaks finansiālais stāvoklis!
bet tā gribu jaunu dzīvi! nē, nē, tā nav mirkļa iegriba. šī doma mani neatstāj jau vairākus mēnešus. un negribu no šīs vēlmes atteikties!!!

Rīt jābrauc uz Rīgu... tā negribas... tik ļoti nepatīk tā pislēta, tie cilvēki, tā vide. un vēl tik nepatīkami darbi priekšā! jādodas uz skolu. Jau no domas vien garstāvoklis ir līdz ar zemi!
Nu atliek vien naivi cerēt, ka rītdiena būs vairāk izdevusies, nekā tai vēdzētu būt loģiski spriežot!
P.S. laikam tomēr man ir laba sirds... stulbi gan, jo redz cilvēk var pret mani izturēties nejauki, bet man nav iekšā likt viņam pretīm to pašu! Lai gan nekad iepriekš tas man nav sagādājis problēmas... Laikam uz vecumu kļūstu mīksta!