Es ienīstu savu dzīvi.

aizvakar saņēmu vēstuli, par studiju kredīta atmaksāšanu (sen jau gaidīju). jomajo. būtu man kāds šito huiņu izstāstījis tad, kad es to draņķa kredītu ņēmu, nemūžam neuz ko tādu nebūtu parakstījusies. ellē ratā.

šodien aprit mēnesis kopš pēdējo reizi lietoju alko! :D pati jau jūtos vnk superīgi. naivi ceru, ka būs arī 2. un 3. :D bet nu nāks laoks, tad redzēs! un ar kaut ko jau ir jāsāk. šis tā kā priekš manis ir ļoti labs sākums! :))

tas ir kaut kāds murgs. arvien vairāk un vairāk gribu pron no šīs valsts! ;( jau tagad briesmu lietas notiekas, un sola, ka būs vēl trakāk. kas būs???

šorīt pamodos ar domu, bļīn, atkal sākusies jauna diena, atkla tas pats, atkal jādomā ko ēst. un tā katru dienu. apriebusies tā ēšana. :D
tā padomājot, tik tiešām, pēdējās dienās ēšana man sagādā problēmas. vnk slinkums ēst, šlinkums domāt ko ēst utt. tā vietā labāk izdzeru glāzi ūdens.

tikko uzgāju ļoti interesantus piedāvājums kā ekonomēt kvadrātmetrus telpā izmantojot speciālas tehnoloģijas paceļamās un nolaižamās gultas (http://www.compact.lv) un vēl ļoti brīnišķīgu durvju mehānismu (http://www.celegon.it/default.php/language/it/usg/ALkJrhif9FM1VRr7cpD6GJK0WmZIMtx7-Q)! esmu praktiski apburta ar šo informāciju, būtu tik forši šos mehānismus ieviest savās mājās... tik lieta tāda, ka tas viss izmaksā ellīgi dārgi... :( lai gan man jau briest plāniņš pašai izfunktierēt kā tur tie mehānismi darbojas! :D

tā tad - šodien pa Rīgu gāja tīri ciešami! :D nu ja neskaita to, ka bija neciešams karstums un kā vienmēr pamatīgs nogurums! skolā viss daudz maz noskaidrojās, ķip atliku visu līdz septembrim, un tad stājos iekšā neklātienē, ja vien neesmu iekārtojusies kkur citur (hmm, kā gribētos!!!)... ļoti. ļoti jau gribu to skolu pabeigt, bet nu sit mani kaut ar slapju lupatu, nu nestrādā man tā galva pareizajā virzienā :( zinu, ka vajag to darbu izstrādāt jau tagad, pamazītēm, bet nu tak ir tik grūti sevi piespiest darīt ko tādu, ko es varētu darīt rīt... Lai vai kā, vismaz viens slogs uz kādu laiku ir nost no pleciem!

Rīt jābrauc uz Rīgu... tā negribas... tik ļoti nepatīk tā pislēta, tie cilvēki, tā vide. un vēl tik nepatīkami darbi priekšā! jādodas uz skolu. Jau no domas vien garstāvoklis ir līdz ar zemi!
Nu atliek vien naivi cerēt, ka rītdiena būs vairāk izdevusies, nekā tai vēdzētu būt loģiski spriežot!
P.S. laikam tomēr man ir laba sirds... stulbi gan, jo redz cilvēk var pret mani izturēties nejauki, bet man nav iekšā likt viņam pretīm to pašu! Lai gan nekad iepriekš tas man nav sagādājis problēmas... Laikam uz vecumu kļūstu mīksta!

eh..
kā gribu kko jaunu!... pareizāk gan nevis kaut ko, bet gribu sākt dzīvi no jauna! visu no jauna! gribu jaunu dzīvesvietu, jaunus nepazīstamus cilvēkus, jaunu valodu, jaunu matu krāsu... gribu mainīt savu dzīvi, maksimāli... man ir visas iespējas? nav. man ir vesela kaudze pienākumu un bonusā visam vēl švaks finansiālais stāvoklis!
bet tā gribu jaunu dzīvi! nē, nē, tā nav mirkļa iegriba. šī doma mani neatstāj jau vairākus mēnešus. un negribu no šīs vēlmes atteikties!!!