honeybee

Thu, 16 May 2013 07:08:11 GMT

Nudavaj, vēl viens "anekdotiskās pieredzes" polls (ar gļuku jautājumā, vajadzēja būt "dzirdēt un/vai lasīt")

View Poll: Kam ir problēmas ar kā izskatu

Wed, 15 May 2013 09:12:35 GMT

Kautkā anekdotiski saizskatījās, ka šausmīgi daudzi ļaudis lieto viskautkādus medikamentus mentālām problēmām (nu, tur antidepresantus, miegazāles, ko tik vēl ne), tā ir vai nau? (Nb - šitais ir ar čekboksiem, t.i., vairākas atbildes ir pilnīgi okei)

Polls anonīms, apsolos informāciju neizmantot ļaunprātīgi, tālāk nepadot un neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus iz sērijas "značit, šitais i psihs" un "značit šitais grib apdolbīties".

(Es esmu lietojusi nootropilu tā ap septiņpacmit gadiem, pārējais ir bijis tikai tipa Herbastress un tādas figņas)

/primitīvais nezinātniskais secinājums: izskatās, ka tie, kas lieto, par to arī reizēm raksta, kamēr tie, kas nelieto, nez kāpēc nesāk katru dienu ar ierakstu "šodien neiedzēru tabletīti!" un "AD nelietoju, bet ~~diena tīri okei~~ pagaidām vēl nevajadzētu priecāties" un "arlabunakti bez ripiņām!"

View Poll: Tu un recepšu medikamenti

Sun, 12 May 2013 13:22:03 GMT

Atvērām Necilvēkus
Tad nu lasiet

(Tagad gan gulēt, drausmīks nogurums, piedzēros no diviem kvasiem :D)

Sun, 12 May 2013 08:14:12 GMT

PIZĢEC kā es esmu pārstresojusies par to prezentāciju :D Vārdsakot, tie, kas ir pamodušies, ir gaidīti uz 13iem RMM :)

/jūs te ņirdzat, a Stella pa to laiku ņem un piedirš man svārkus!!! Pirmo reizi pa pieciem mēnešiem, un tieši tad, kad es esmu smuki saģērbusies :D

Sat, 11 May 2013 16:25:57 GMT

Rīt 13.00 RMM telpās "Necilvēku" prezentācija + "Mirušie nepiedod" (nu tā fantasy romāna, ko kautkad šogad izdos Zvaigzne) tīzeris, tā kaut kā.

Būsiet gaidīti un tā :)

*Yesss, ATKAL nepareizi uzrakstīju sava romāna nosaukumu :D

Thu, 09 May 2013 08:33:27 GMT

* Pirmais zobiņš wiiii!
* Tā kā mēs sākām bārties uz Stellu par to, ka viņa neveļas, un beidzām viņu lutināt ar mantām, viņa beidzot sāka drusku velties (apakšējo roku tikai vēl nemāk izņemt).
* Apetīte wiiii! Skatoties spogulī, man pretī skatās nevis kautkāds izplūdis monstrs, bet daudzmaz normālu apjomu sieviete. Amizanti vērot, kā cilvēki, kas mani ierauga reizi mēnesī vai divos, mēģina taktiski izteikt komplimentu iz sērijas "tev ir riktīgi resns bērns, bet tu pati vairs neesi tik briesmīgi resna" :)

Wed, 08 May 2013 05:17:46 GMT

Vēl viena atšķirība pirmā=>trešā bērna progresijā
Varētu padomāt, ka tas uķipuķings ir pirmā seta psihums, bet man ir kāreiz otrādi, ar Džonatanu es biju diezgan pārliecināta, ka ~~"ar bērnu runā stingri vien / un sit to, ja tas šķauda"~~ ar bērnu ir jārunā nopietni un gudri (un publiski jāizskatās pavisam nopietni un gudri); ar Liu šī pārliecība sāka ļodzīties, un tagad es varu pilnīgi bez kompleksiem pastaigas laikā runāties ar bērnu, pārējiem promenādes ļaužiem par uzjautrinājumu.

Thu, 25 Apr 2013 21:24:32 GMT

Par advancētajiem zīdaiņiem runājot, šodien Stella mājupceļā no garas pastaigas saraudājās, ļoti skaidri vokalizējot "Memme, ej dī!" un "Bļā!"
Un Džonatans, man blakus ejot: "Nu redzi, mammu, es taču tev teicu, ka viņa tā runā."

Thu, 25 Apr 2013 20:42:44 GMT

Pēdējās dienās baigi skaidri aptveru, ka lielāko daļu no tā, ko esmu krutu izdarījusi, es esmu izdarījusi tāpēc, ka man ir nereāli sakāpināta sava krutuma apziņa (ēēē, nu labi, es esmu iedomīga. vienkārši tas neizklausās tik kruta, ja).
Un ka lielāko daļu no tā, ko es neesmu izdarījusi, es neesmu izdarījusi tāpēc, ka neesmu jutusies pietiekoši kruta, lai to tiešām izdarītu.
Ļoti daudz domāju par visām muļķīgajām kļūdām, ko es esmu izdarījusi. Nu, tipa "pirms divarpus gadiem, pilnīgā ķēmā būdama, nosaucu jim uzvārdā, lai arī tak zināju, ka viņai nepatīk", un visi pārējie, kas mani pazīst, noteikti arī atceras visādus keisus, kad es esmu kaut ko pilnīgi totāli tupu pateikusi vai izdarījusi, un tajā brīdī jutusies visnotaļ kruta.
(Nedzeršana, starp citu, nelīdz nevienā acī, principā es dzeru tikai tāpēc, lai varētu pateikt, ka biju piedzērusies, kad uzvedos tā, kā normāli.)
Redz, ja izrubītu to pašrefleksiju, kas man tā kā pasaka, ka neesmu vis tik kruta, kā iedomājos, tad būtu vieglāk.
Cilvēki, protams, par mani slikti domātu, bet es taču to neapjēgtu (nu tb apjēgtu, bet nospriestu, ka tas tāpēc, ka esmu kruta).
Tas savā ziņā ir labāk nekā visu laiku domāt, ka cilvēki man nav piedevuši tādas huiņas, par kurām es neesmu atvainojusies, un bļin, kā tad tu pēkšņi piezvani cilvēkam un saki, čau, piedod, ka es pirms septiņiem gadiem tevi nosaucu par kuci, jo man šķita, ka tava humora izjūta to pieļauj - tu atceries taču, kā es tevi pirms septiņiem gadiem nosaucu par kuci?

Nu un par tiem, kas mani permanenti necieš, nē, patiesībā par tiem pat nav sāpes, viņi ir diezgan krutu lēmumu pieņēmuši.

Bet par tiem, kas ir tipa tā kā draugi bet patiesībā mēs nerunājam, jo man visu laiku šķiet, ka viņi visu laiku grib pateikt, honeybee, tu nu gan esi lose. Atceries, kā tu pirms četriem mēnešiem pirms pusotra gada pirms septiņiem gadiem, un tu taču visu laiku tā dari.

Tīri vai sanāk tā, ka man būtu vairāk jādraudzējas ar cilvēkiem, kas man tā īsti nepatīk, jo tad man nebūtu tā jāpārdzīvo, kad es viņiem kaut ko pasaku.

Un tad atkal cikla otra fāze un man šķiet, ka es esmu tik nereāli kruta. Un visu ko varu izdarīt. Un tā arī pasaku, pilnīgi bez aizturēm.

Lai arī botoms lains tam visam tak ir tāds, ka nevajag iedomāties, ka cilvēki par tevi vispār kaut ko domā un vispār pamana. Nu, tad, kad izdaru kaut ko stulbu, uz mirkli pamana un Padomā, bet tā vispār ne taču. Un varētu tak tieši tā arī dzīvot, laiku pa laikam ierakstot kautko drūmu savā cibā un pēc tam sakot, ai, pohuj, man vienkārši romāns uz beigām iet, tad vienmēr tā ir. Tas ir pilnīgi normāli, ka nav, ko par to teikt.

Mon, 22 Apr 2013 21:41:40 GMT

Vot zinparko es esmu nikna?
1) iespēja atļaut savus audus un citas figņas izmantot pēc nāves ir pakalpojums, kam e-latvijas portālā var pieteikties tikai ar e-parakstu, vai arī uz vietas pmlp,
2) kad es pēdējoreiz biju pmlp daļā, es specijāli apjautājos pēc attiecīgās blankas, a viņi blanku neatrada un nosūtīja mani uz e-latviju ar jautājumu, vai es varu caur banku ielogoties. Es, protams, nospriedu, ka tas smieklīgais drošības līmenis ir noņemts un ielogoties ir iespējams,
3) a skuju, nav vis. A kāpēc nav, tas man totāli nav skaidrs.

Un pēc tam vēl atļaujas ņerkstēt, ka cilvēki nepiesakās par orgānu donoriem. Tak nomirt šajā valstī ir vieglāk nekā pieteikties, jei bogu.

Sat, 20 Apr 2013 17:24:02 GMT

Leonard Cohen - Take this waltz

(after Lorca)
Now in Vienna there's ten pretty women
There's a shoulder where Death comes to cry
There's a lobby with nine hundred windows
There's a tree where the doves go to die
There's a piece that was torn from the morning
And it hangs in the Gallery of Frost
Ay, Ay, Ay, Ay
Take this waltz, take this waltz
Take this waltz with the clamp on it's jaws
Oh I want you, I want you, I want you
On a chair with a dead magazine
In the cave at the tip of the lily
In some hallways where love's never been
On a bed where the moon has been sweating
In a cry filled with footsteps and sand
Ay, Ay, Ay, Ay
Take this waltz, take this waltz
Take it's broken waist in your hand
This waltz, this waltz, this waltz, this waltz
With it's very own breath of brandy and Death
Dragging it's tail in the sea
There's a concert hall in Vienna
Where your mouth had a thousand reviews
There's a bar where the boys have stopped talking
They've been sentenced to death by the blues
Ah, but who is it climbs to your picture
With a garland of freshly cut tears?
Ay, Ay, Ay, Ay
Take this waltz, take this waltz
Take this waltz it's been dying for years
There's an attic where children are playing
Where I've got to lie down with you soon
In a dream of Hungarian lanterns
In the mist of some sweet afternoon
And I'll see what you've chained to your sorrow
All your sheep and your lilies of snow
Ay, Ay, Ay, Ay
Take this waltz, take this waltz
With it's "I'll never forget you, you know!"
This waltz, this waltz, this waltz, this waltz ...
And I'll dance with you in Vienna
I'll be wearing a river's disguise
The hyacinth wild on my shoulder,
My mouth on the dew of your thighs
And I'll bury my soul in a scrapbook,
With the photographs there, and the moss
And I'll yield to the flood of your beauty
My cheap violin and my cross
And you'll carry me down on your dancing
To the pools that you lift on your wrist
Oh my love, Oh my love
Take this waltz, take this waltz
It's yours now. It's all that there is.

Fri, 19 Apr 2013 14:31:57 GMT

Es nevaru saprast, ko par manu ētiku da morāli liecina tas, ka
1) ziņas par spridzināšanu Bostonas skrējienā paslīdēja garām (nu tas tipa liecinātu par to, ka es esmu slikts cilvēks)
2) padzirdējusi par šaudīšanos MIT, apstājos un nodomāju "ohfuck, MIT šaudās, nelieši!"

gribi būt testeris?

Thu, 18 Apr 2013 12:41:43 GMT

Šis ir tāds tentatīvs ieraksts tipa iz sērijas "a ja nu es to tiešām izdaru"

Vārdsakot, prispičila uztaisīt spēli, kas palīdzētu vieglā, nesāpīgā un aizraujošā veidā uzbūvēt stāstu. T.i., izpētīt stāsta pasauli un izplānot šādus tādus notikumus, vārdsakot, aptvert posmu no pirmās aptuvenās idejas līdz pirmajai ~trešdaļai (vai varbūt piektdaļai, vellsviņzin). Spēles mehānisms, ēēē, specifisks, bet nu es ceru, ka ne pārāk sarežģīts.

Man jau ir 2 testeri sarunāti, bet, ja kāds grib pieteikties kā vēl viens, tad šis nu ir īstais brīdis.

Noteikumi:
1) tikai tiem, kas ir LV (nu, vai ja ārzemēs, tad paši gatavi maksāt par visa nosūtīšanu - spēle ir fiziskā formātā)
2) cilvēkam jābūt jau rakstījušam prozu, nevis jāsāk "no nulles", ideālā variantā jābūt kaut ko pabeigušam. Un ar "prozu" es šajā gadījumā domāju "stāstu/romānu/noveli", vārdu sakot kaut ko sižetisku, nevis miniatūras, epifānijas, dzejoļus prozā vai tamlīdzīgi. [toties labā ziņa ir tāda, ka tam, kas uzrakstīts, nav obligāti jābūt kvalitatīvam, un nav obligāti jābūt Literatūrai - principā, ja esat piedalījušies rakstiskās lomu spēlēs, tad ar to var pietikt]
3) ideālā variantā cilvēkam ir kāds tuvs draugs, kas var piepalīdzēt kā gamemaster... nu vai arī pats cilvēks ir ļoti ļoti godīgs :D
4) šoreiz nederēs variants "nu davai iedod, ja būs laiks, paskatīšos" - citkārt tas ir pilnīgi okei, bet šajā keisā viena papildu komplekta uztaisīšana prasa, hmm, ka tik ne 5 papildu stundas. Protams, lielā mērā tāpēc, ka es esmu tizla, bet tik un tā.
5) cilvēkam būtu jābūt gatavam dot kautkādu fīdbeku tipa "šito nesapratu, paskaidro lūdzu" vai "izgāju spēli, savācu visus bonusus, bet nu stāsts ņihuja nesanāca"

Drīkst padot tālāk, ja kādam var būt interese.
Nu, un ja gribas pieteikties, tad labāk tagad, nekā pēc pusgada jautāt, vai es to spēli kaut kad taisīšu pavisam nopietnu, jo pastāv liela iespēja, ka ne :D

(P.S. Kautrīgie drīkst iemest komentāru ar savu pieteikumu un izdzēst, man nāk uz meilu viss :))

Wed, 17 Apr 2013 09:53:03 GMT

"Viegli aizkaitināms" (nu, tas par mani šodien)
Tas patiesībā nav tā, ka cilvēks ņem un pēkšņi aizkaitinās no tā, kas līdz šim bija okei
Tas drīzāk ir tā, ka cilvēks specjāli meklē, kur aizkaitināties, tipa izlasa visus komentārus Frīdvalda feisbukā un sāk rakstīt atbildi, un tikai tad pēdējā saprāta uzplaiksnījumā saprot, cik tas ir absurdi

Tue, 16 Apr 2013 08:47:13 GMT

Patoloģisks nūģisms: tas ir tad, kad tu vari neliekuļojot apgalvot, ka tavs kaitīgākais ieradums ir vispirms izdarīt visu, kas jāizdara, un tikai tad paēst.

Daiķe spirķik, vodku, sigareti.

Sun, 14 Apr 2013 17:29:22 GMT

Atnāku mājās, Lia izceļ no bērna ratiem minerālūdeni. "Tas ir ņabis?"
"Nē, tas nav ņabis, diemžēl."
Izceļ pusizdzertu ledus tēju. "Nu tad tas ir ņabis?"
"Nē, arī tas nav ņabis."
Tikai tad, kad viņa to pašu apjautājās par āboliem, sapratu, ka ņeaļo, un noskaidroju, ka "ņabis" = iesnaina bērna versija par "ņammis", kas acīmredzot ir jaunā koncepcija par kaut ko garšīgu.

Sat, 13 Apr 2013 16:34:20 GMT

Stāstu, vārdsakot, šodien prozistiem: "Jūs nebrīnieties, ja sižeta sinopse jums sanāks sausa un neinteresanta, tas ir normāli. Mans bēbītis, piemēram, ir ļoti jauks un mīlīgs bēbītis, bet, ja es jums parādītu bēbīša skeletu, tad jūs pat neiedomātos, kāds mīlīgs bēbītis."
Un pašai galvā paralēli tipa wtf tu tagad runā, āāā, bēbīša skeletiņš.

Sat, 13 Apr 2013 15:21:25 GMT

Eu, tie, kas ir lasījuši un izlasījuši Joņevu - kurā brīdī viņš tur paliek vecs un nopietns, t.i., kurā brīdī man pārtraukt lasīt, lai rastos nevainojami pizģecūber priekšstats par Jelgavu 94?

(Jo veca un nopietna es esmu pati, un man šitais pārāk labi patīk, lai gribētos riskēt sabojāt.)

Sat, 13 Apr 2013 15:16:22 GMT

Vot, atradu, atradu, savu pēdējā laika mīļāko karikatūriņu ever:

par mīlestību

Fri, 12 Apr 2013 09:09:18 GMT

Džonatans: - Teikt, ka tu kādu nemīli, ir ļoti nepieklājīgi.
Es: - Bet reizēm jau vajag. Piemēram, ja kāda meitene domā, ka tu viņu mīli, tad būtu jāpasaka, ka nemīli vis.
Dž: - Bet nekad nedrīkst to uzrakstīt, piemēram, vēstulē. To, ka nemīli, vienmēr jāpasaka pašam.
Es: ...?
Dž: - Jo tad, ja to uzraksta, tad cilvēks pārlasīs vēstuli daudzas reizes, un katru reizi atcerēsies, ka tu viņu nemīli. Bet, ja tu pateiksi, tad ar laiku cilvēks to varbūt aizmirsīs.

[avots esot Lemonija Sniketa Nelaimīgo notikumu sērija]

Thu, 11 Apr 2013 20:51:51 GMT

Rīt kioskos būšot Patiesā dzīve, kurā ir intervija ar mani
Pārmaiņas pēc es tur neizklausos pēc pilnīga rītārda. Bet, ja izskatos labi - kas gan ir mazticams - tad tas viss ir fotošops.

Thu, 11 Apr 2013 09:52:12 GMT

Rakstnieku PR, 3. vai 4. lekcija:

Ja par tavu grāmatu uzrakstīta recenzija, kas tev netīk, nesūdzies par to socportālos. Protams, saskries cilvēki, kas tevi pažēlos un pateiks, ka kritiķis idiots, bet uz katru tādu ierēķini desmit, kas padomā "pfff, memļaks, drošvien patiesība kaulā kož" un neiekomentē [vai arī iekomentē savā cibā, gh].

Par šo tēmu lielisks citāts:
"Writers, said the science fiction author Isaac Asimov, fall into two groups: "Those who bleed copiously and visibly at any bad review, and those who bleed copiously and secretly at any bad review.""
How not to handle bad reviews

Wed, 03 Apr 2013 13:44:56 GMT

Un vēl, lasot Olivera Saksa "Halucinācijas" (ļoti jauka lasāmviela tiem, kam patīk Sakss) es katru reizi apsmaidījos, izlasot atsauces uz ffiču (Dominic ffytche) un atcerējos Vudhauzu un ffinču-fferoumeru :)

Wed, 27 Mar 2013 10:20:37 GMT

Sastrīdējāmies ar Džonatanu, pēc tam es atvainojos.
- Piedod, ka es tā izturējos - es vienkārši vēl nebiju ēdusi.
- Nu tad vajadzēja paēst.
- Bet man vispirms bija jāparūpējas par jums, jāmierina Stella, jātaisa Liai frizūra... un tikai tagad es varu paēst.
- Es domāju, ka tev vajadzētu vispirms parūpēties par sevi un tikai tad par bērniem. Jo, ja tu nomirsi, tad nebūs neviena, kas par bērniem parūpēsies, bet, ja nomirs bērni, tad tu varēsi piedzemdēt jaunus.
...

Mon, 25 Mar 2013 20:32:45 GMT

Sīkā gulētejot aizrunājās par bērniem un viņu dzimumiem.
Džonatans no sava augšējā stāva: "Bet tomēr būtu labāk, ja es varētu pats izvēlēties. Tā, kā Zigfrīds Anna Meierovics."