02:20 pmšodien veicām laboratorijas darbu "studenta fizioloģiskais raksturojums" (vai kaut kas tamlīdzīgs). un tad nu atklājās (vai drīzāk apstiprinājās), ka gandrīz visi mani rādītāji ir zem vidējā - es esmu par īsu, par vieglu, par vāju, krūškurvja apkārtmērs un ekskursijas neatbilst normai, virsmas laukums arī par mazu. vienīgais, kas nedaudz pārsniedza vidējo lielumu, bija labās rokas muskuļu spēks, he.vārdu sakot, esmu viens nenormāls cilvēks! :) (cerams, ka sportā man atļaus spēlēt badmintonu.) upd. (iedomājos - labi, ka mums nelika mērīt ķermeņa tauku procentuālo daudzumu, jo tad, iespējams, atklātos tas, par ko mūs brīdināja sporta skolotāja - izrādītos, ka es esmu tieva, bet tajā pašā laikā aptaukojusies, un tas būtu vēl nenormālāk..) :D |
līdz____________svars
September 14th, 2009
06:11 pm - novērojumi1) ielas malā sabirušās lapas slaucīja sētnieks - pavecs, sirms onkulītis, kas bija saģērbies uzvalkā, aplicis pat kaklasaiti un kājās apāvis brūnas svētku kurpes. izskatījās ļoti šiki. un, lai gan vīriešu kurpes man liekas viena no neglītākajām lietām pasaulē, viņam tās izskatījās tīri pieņemami un palīdzēja kopējā iespaida radīšanā. :)2) zālītē atradu brūni zaļo kastaņ-ezi. atvēru to vaļā un iekšā bija pārstigums - divi kastaņi, kas izskatās gluži kā dvīņi, pilnīgi vienādi. abiem viena virsma plakana, otra - izliekta, un uz izliektās virsmas "brālīšiem" redzama skaidra, liekta līnija, kas sadala tos divās daļās, kuras atšķirīgi krāsotas (līdzīgi kā iņ-jan simbolā): viena tumši brūnā krāsā, otra gaišāka, tāda kā iedzeltena. un tajā gaišajā daļā vēl abiem diviem iestiepjas tumšas "dzīsliņas". man ļoti patīk kastaņi, kad viņi ir tikko atrasti: spīdīgi, gludi, vēsi un nedaudz mikli. patīkami tādiem pieskarties. :) |
07:47 pmhah, šodien kaut kāds runātīgs garastāvoklis (iespējams tāpēc, ka tā var uz kādu laiciņu izvairīties no mācīšanās). :D es tā padomāju un sapratu, ka mans garastāvoklis bieži ir atkarīgs no laikapstākļiem - saulainās dienās parasti jūtos priecīga, bet tāds drūmums un lietainums, kāds, piemēram, ir šodien, mani nomāc. un tas nozīmē tikai to, ka man vajag atrast laimes avotu sevī, nevis kaut kur ārpusē. un, kad es to atradīšu, varēšu darīt tā: http://www.youtube.com/watch?v=rmCpOKtN8 (kādreiz šito filmu gribētos noskatīties pilnībā) ^^
|
11:44 pm - <3neesmu skatījusies televizoru kopš vasaras, bet jaunais TV šovs "Dziedošās ģimenes" tomēr ieinteresēja, jo tur ir viena ģimene no manas pilsētas, bet Anastasijas domubiedros visi, savukārt, sajūsminās par Vītolu ģimeni. tad nu izdomāju paklausīties viņus (Vītolus) - sameklēju youtubā un noskatījos. AKDIEVS, neko tik skaistu sen nebiju redzējusi/dzirdējusi; skatoties gandrīz apraudājos. TIK skaista, muzikāla un brīnišķīga ģimene. nē - sapnis, ne ģimene - uz kaut ko tādu ir vērts tiekties. no viņiem pilnīgi staro mīlestība un viedums.(un nezināju, ka mūsdienās vēl eksistē tādi puiši, kā Vītolu ģimenes dēli - draugos apskatījos vienu no viņiem: veģetārietis, patīk daba, folklora un kedas. ^^ viss, es esmu iemīlējusies.) :D :} "Es gibu, lai kāds maziņš notikums būtu kopīgs mums, Jo tik daudz tādu notikumu uz šīs zemes ir, kas cilvēku no cilvēka, no cilvēcības šķir. [..] Es gibu, lai kāds maziņš nams un jumts būtu kopīgs mums, Jo tik daudz tādu lielu namu uz šīs zemes ir, kas cilvēku no cilvēka, no cilvēcības šķir." |
Powered by Sviesta Ciba