11:10 pmjau vairākas reizes esmu šeit, cibā, lasījusi, ka rudens jau klāt, bet tikai šodien pirmo reizi to sajutu pati. saule spīdēja, bet sala, kaut gan kājās bija garās bikses un mugurā jaka. un ražas novākšana dārzā rudenīgo sajūtu vēl vairāk paspilgtināja. sākumā bija tāda smeldzīga sajūta par to, ka laiks tik ātri iet, un es pat vēl neesmu "atdzērusies" sauli, bet vēlāk kaut kā labi palika. rudens tomēr ir viens no maniem mīļākajiem gadalaikiem. kastaņu lasīšana, brišana cauri lapu kaudzēm, svecīšu vakars, krāsainas šalles, karsta tēja, lai sasildītu nosalušās rokas. tāds mierīgs un nedaudz nostaļģisks gadalaiks. un ļoti skaists.bet vispār jau kādu laiku es nekur īsti nejūtos kā mājās. ne visai patīkama sajūta. |
līdz____________svars
August 20th, 2009
11:48 pm - es arī vēlos pieskarties kaijai."SANTJĀGO OSTĀ, KALIFORNIJĀSarunājos ar kādu sievieti no Mēness tradīcijas, tā ir sieviešu apvienība, kas mācās strādāt saskaņā ar dabas spēkiem. - Vai vēlies pieskarties kaijai? - viņa ievaicājās, vērojot putnus uz mola akmeņiem. Vēlējos. Vairākas reizes mēģināju, bet tie vienmēr aizlaidās, kad tuvojos. - Centies sajust mīlestību pret putnu. Tad liec šai mīlestībai līt no savām krūtīm kā gaismas staram, līdz tas pieskaras kaijas krūtīm. Un mierīgi tuvojies. Darīju, kā man lika. Divas reizes nekas neizdevās, bet trešajā reizē nokļuvu tādā kā transā un pieskāros putnam. Atkārtoju šo "transu", un rezultāts atkal bija pozitīvs. - Mīlestība ceļ tiltus pat neiespējamās vietās, - sacīja mana draudzene burve. Izstāstu šo pieredzi tiem, kas vēlas mēģināt." /Paulu Koelju "Kā aizplūstoša upe" |
Powered by Sviesta Ciba