līdz____________svars

August 12th, 2009

12:46 am

mākoņi sākumā bija sukinsini, bet vēlāk jau debesis kļuva skaidrākas un zvaigznes varēja redzēt. gulējām uz soliņa un gaidījām, kad kāda nokritīs. (man liekas, lai arī cik krītošās zvaigznes neieraudzītu, tas vienmēr liksies kā brīnums un pārsteigums, un nekad neapniks. tāds maģisks brīdis.)
redzēju divas, kas krita tik lēnām, ka (kā draudzene teica) varētu pat paspēt ievēlēties teikumu :D
vispār jauki tā satikties, parunāties un izsmieties. kā saka (vai tik tas nebija teikts par mīlestību, bet nu pofig) - veca draudzība nerūs(:

vēl arvien salst mugura un baigi nāk miegs.

un tomēr man liekas, ka tas melnais radījums, kas pārskrēja pār parka celiņu no vieniem krūmiem otros, bija suns, nevis lācis/āpsis/bebrs/kaķis/lapsa/varde/ezis xD

04:47 pm - zirgi

esmu atpakaļ un jūtos kā lupata. kā labi pastrādājusi lupata.
tikšana līdz zirgiem bija diezgan pasmaga - pūta tāds pretvējš, ka pat braucot pa taisnu ceļu jutos tā, it kā mītos pret kalnu. bet nu vismaz nelija, un galā nonācu diezgan fiksi. (:
sākumā paskatījos, kā zirgiem griež nagus, izsukāju diviem asti, krēpes un arī visu pārējo, sabužināju aitas, un tad jau varēju ķerties klāt pie jāšanas. jopcik, sajūtas vienkārši ideālas. pirmo reizi lēkšoju ^^ njā, un vienreiz lēkšojot man kājas izslīdēja no kāpšļiem un es gandrīz nomaucos, hā. bet tas pat nebija bailīgi. un vēl uzzināju kā var uz zirga "atviegloties" (superīgs termins :D), lai rikšojot tik daudz nekratītos un nelēkātu pa segliem (respektīvi - neatdauzītu dibenu). man gan vēl tas jāpatrenējas xD
nokāpjot no zirga gan bija tāda jocīga sajūta kājās. visi muskuļi-adduktori bija tik vāji, ka gribējās stagāt ar platām kājām kā kovbojam xD

bet visforšākais bija tas viens brīdis, kad rikšojot sajutos kā jātu ar savu zirgu pa savām pļavām, matiem vējā plīvojot. laime.

Current Music: The Strokes - You Only Live Once
Current Mood: ai em hepī

05:54 pm

fui, pretīgi, man tirpst seja. nekad tā nav bijis.
Previous Day - Next Day
Powered by Sviesta Ciba