| 08:24 pm - .āēīūļķšžčņ
beidzot ieinstalēju Tildes Biroju, un nu manam datoram ir atgriezušās garumzīmes! mīļās garum- un mīkstinājuma zīmes, man jūsu ļoti, ļoti pietrūka.. ehh, latviešu valoda ir burvīga! :}
--
atceros, kā bērnībā mēs ar pagalma bērniem dažreiz spēlējām tādu kā spēli: izdomājām, kas esam bijuši iepriekšējā dzīvē, balstoties uz to, kas patīk šobrīd (piem., "man garšo piens, tāpēc laikam esmu bijis kaķis"). jocīgi - man šķiet, ka neviens mums nebija stāstījis ne par kādām iepriekšējām dzīvēm un reinkarnācijām, un mēs arī bijām pārāk mazi, lai kaut ko tādu lasītu; nezinu pat no kurienes tādas domas varēja rasties.
nu lūk, vakar vakarā biju tikko "novilkusi" un klasījos Billijas Holidejas albumu, un šīs dziesmas likās tik tuvas un pazīstamas, ka tiešām sāka likties: ja tādas iepriekšējās dzīves eksistē, tad es noteikti vienā no tām esmu dzīvojusi Amerikā, staigājusi kleitās pāri ceļgalam ar izceltu vidukli, izlaiduma ballē dejojusi ar burvīgu vīrieti uzvalkaa, kuram krūšu kabatā sakārtots balts lakatiņš ar izšūtiem iniciāļiem. un viņš mani ir pavadījis uz mājām un aplicis savu žaketi man ap pleciem, lai pasargātu no dzestrā vakara vēja.. utt.
hā, izklausās pēc tipiskas ainas no kādas vecas filmas xD laikam jau to "deja vu" sajūtu rada vienkārši asociācijas, ko izraisa šī mūzika. jā, tie tik bija romantiski un jauki laiki.. (:
--
man patīk mūsu pilsētaiņas bibliotēka. līdzīgi kā humpalas, es to sauktu par zelta raktuvēm - starp visādiem "krāmiem" var atrast TĀDUS dārgumus, vajag tikai kārtīgi meklēt ;)
|