23:17 - KefīrsVakardienas piedzīvojums izvērtās par kārtīgu pārdzīvojumu. Sākumā viss kārtībā - Krists mani savāca Jūrmalā un kopā devāmies uz Rīgu. Iebraucām Spicē, lai iegādātos viskiju, un tad man paziņoja, ka uz mājām mani nevedīs, jo Viņš izdomāja, ka šodien būšu šoferīša vietā un palikšu pēcāk pie Viņa. Tikām līdz Ērikam. Braucot lejā no Ērika ar liftu un gribot doties uz „Kefīru”, Raivo nedaudz pajokoja, jo bija sapīpējies – viņš neveimsīgi palecās un tad nu lifts apstājās starp stāviem-tad nu mēs četri cilvēki pavadījām aptuveni stundu kvadrātmetru lielā telpā bez gaisa. Tieši pirms kāpšanas liftā brīdināju Kristu, ka man ir ļoti, ļoti bail (jau bērnības bailes, kad iesprūdu slimnīcas liftā). Ironiski,ne? Ja nebūtu līdzās Krists, laikam mana panika būtu vēl lielāka, jo, lai būtu vairāk gaisa, nācās šķirties no vienīgās lifta lampas, ko puiši veiksmīgi izdauzīja. Taču viss ir labi, kas labi beidzas. Bet nakts izvērtās fantastiska. Krists tiešām ir lielisks, un ir tik patīkami pamosties vīrieša apskāvienos [..] Tikai laikam šī bija pēdējā reize, kad tikāmies... |