mirkļi. foreles.

October 24th, 2006

12:15 am

nemaaku vairs aizmigt bez kaadas filmas nakts viduu. filam vienalga kaada, iipashji labi iemigt ir Kerijas bredshovas veerieniigajaas atzinjaas vai Trainspottig realitaates ainaas, tik pat labi man tiik Nikitas pirmaa seerija, kuru var skatiities veel un veel, kaa arii U2 koncerta ieraksts. kaa jau noprotat - da` jebkas.

12:23 am

sajuta, it kaa buutu iemiileejusies. var aju buut, ka esmu - rudens nostaljgjijaa un teejaa bez cukura, savos jaunajos svaarkos un bezduljinieciskajaa ritenii, uz kura braucot Metanoia skan vislabaak.

07:34 am

maasaij ir vairaaki stulbi paradumi, viens no tiem - miskasti zem izlietnes skapiitii nepaartraukti paarstumdiit - te no vienas puses uz otru. Vakar veeru valjaa labaas puses durtinjas un `baakshj`, miskaste bija otraa pusee. sjoriit ar droshju sirdu veeru valjaa kreisaas durtinjas un jau lidinaaju savu teejas maisinju iekshjaa, bet `baakshj` miskaste jau otraa pusee. viss jau ir pavisam vienkaarshji - man vienkarshji gribaz izmest savu teejas maisinju, nesatraucoties un neiesrpigstot - arii neskatoties uz to!

10:14 pm

skaidrs ir viens: ja celjos agraak par 08:00, tad bez diendusa neiztikt. saakaas viss ar paaragraam lekcijaam, aktiivu peecpusdienu fakultaatee un labaako teeju pasaulee. Tad slapjs brauciens uz maajaam, bet man patika, jo lietus bija viltiigs. Maajaas pirms lindyhopa treninja dariiju neko un no sjii nekaa arii iemigu, bet taads jau bija tas meerkjis, citaadaak man nebuutu speeka veel 1,5 h aktiivi noleekaat. Taa kaa lija, uz treninju braucu ar trolejbusu. sen nebiju to dariijusi, taadeelj likaas pat interesanti, neskaitot, ka sjis brauciens man parsiija 40 minuutes ( lieki piebilst, ka ar velosipeedu sjo distanci veicu 15 minuutes leena gaitaa, 10 minuutees mazliet iespringstot). tad skreeju Metanoias dziesmas ritmaa uz treninju. Lindihopaa sjoreiz lieliski - sarezhgjiitas kompoziicijas, kas neljauj ne briidi atstpringt visas pusotras stundas garumaa. Bet labi, ja neskaita, ka es [veel] nemaaku aplekt ap savu asi divreiz. nav man taada balansa, par ko man kauns. buus maajaas jaapatreneejas. Aaraa vairs nelija, taadeelj noleemu leeni uzsmeekjeejot, uz maajaam nebraukt smirdiigajaa tramvajaa/ trolejbusaa, bet iet, kas izveertaas veel interesantaak kaa braukt ar vienu no tiem iepriekshmineetajiem sabiedriskajiem transporta liidzekljiem. Pa celjam nopirku uudeni un nepaartraukti klausiijos muuziku, tad iegaadaajos cigaretes un, peetot Barona ielas arhitektuuru, leenaa gaitaa virziijos maajaam. gaiss tik svaigs peec lietus un skatlogos tik daudz ko jaunu redzeeju, gan skaistu, gan arii ne tik pievilciigas lietas. Tad man sagribeejaas lasiit graamatu, vienalga, kaadu, bet visas Barona ielas garumaa sjaada opcija - iegaadaaties graamatu- nebija iespeejama. tad, kad saaka skaneet dziesma, kas mani neuzrunaa tik ljoti kaa ieprieksheejaas, sev priekshjaa kluburojot pamaniiju dzekinju ( taa ap 23, nōrmālas miesas buuves ar smukiem pusgariem matiem), kursh viens pats stiepj lielu datormonitora kasti. pilnu. piedaavaajos paliidzeet - liidz Tallinas ielaij nav jau gruuti, jo no savas pieredzes zinu, ka divataa sjaadas kastes nest simts reijzes vieglaak. Dzekinjs samulsa, bet neaateijca paliidziibu. Vinjs uz Artileerijas ielas dziivojot, dziivokli regulaari apzogot. Bet tagad buushjot savaadaak, jo vinji tur daudz puijshji tagad dziivojot. Naivi cer, ka zaglji nobiisies... heh, tik pat samulsis uz artileerijas/ barona ielas krustojuma vinjs simts reijzes pateijcas, bet es uzliku atkal savu miiljaako dziesmu un skatoties ielas apgaismojumam tieshji sejaa, atnaacu uz savaam maajaam.
Powered by Sviesta Ciba