štern des zūdens
Brīvais stils. BVrīvā tēma. Brīvais laiks darba laikā.
Vakar es gāju pa ielu un ieraudzīju cilvēku. Viņš stāvēja blakus citam cilvēkam, kurš viņu neredzēja. Bet es esmu pārliecināts, ka tas pirmais bija cilvēks, jo no viņa nesa pēc alkohola? No dzīvniekiem arī mēdz nest pēc alkohola? Vai tad ir zzzzzzzzvēriem reiz ir bijušas tāda rakstura problēmas? Kurš to vispār iedomājas? Burkānus audzē Liepājā un gurķus Ventspilī? Tas skaitās izdevīgi, lai arī tajā pašā laikā bruņinieku ielā cilvēki ūdeni sūknē un nes ar spaiņiem pa apli? Improvizēt neviens negrasās, cilvēki iet ritmā. Es tikai nezinu dziesmu un man laikam nav ritma izjūta. Kāpēc nav? Nezinu, mūzikas stundās neklausījos mūzikā. Vai arī kā to sauca, nu to džekiņu, kas dauza kloķus un sit bungas pret griestiem? Josifs? Nebija tas viņš. Reeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee Rēznas ielā cilvēki dzīvo. Grib pārvākties uz Rēznas ielu. Citā mājā jauna dzīve. Dārgāka un labāka. Dārgāka un labāka. Protams ka labāka, jo dārgāka. Bez domām ripinos lejā pa kalnu un prātoju kā man sāp mugura. Kāpēc sāp? Nezinu, trauma gan jau nebija. Dujmmmm dum dum dum kā gribētos, lai kāds ar tiem līdzīgiem trokšņiem man izdauza muguru. Nu ne jau izdauza, bet izkrakšķina. Piemēram tāpat kā es dauzu klaviatūru kad rakstu viesuļus un spēlēju burtu spēles. Burtu spēles ir tikai nosaukumos. Un kas vispār ir nosaukums? Kāds no mums pievērš uzmanību nosaukumiem? Piemēram piemērs. Kas ir piemērs? Katram tas asociējas ar kaut ko citu. Priekškam jēdzienus, ja mēs ar tiem katrs saprotam kaut ko citu. Priekš kam tad vispār runāt, ja jau viskaistākie brīži skaitās tie, kad cilvēki saprotas no pusvārda vai vispār bez vārdiem? Tad jau ir lieliski. Brīnumaini un skaisti, kā mēdz teikt. Bet arīdzan rodas jautājums, ko katram nozīmē šie jēdzieni. Man jēdzieni nozīmē jēdzienus.
Vakar es gāju pa ielu un ieraudzīju cilvēku. Viņš stāvēja blakus citam cilvēkam, kurš viņu neredzēja. Bet es esmu pārliecināts, ka tas pirmais bija cilvēks, jo no viņa nesa pēc alkohola? No dzīvniekiem arī mēdz nest pēc alkohola? Vai tad ir zzzzzzzzvēriem reiz ir bijušas tāda rakstura problēmas? Kurš to vispār iedomājas? Burkānus audzē Liepājā un gurķus Ventspilī? Tas skaitās izdevīgi, lai arī tajā pašā laikā bruņinieku ielā cilvēki ūdeni sūknē un nes ar spaiņiem pa apli? Improvizēt neviens negrasās, cilvēki iet ritmā. Es tikai nezinu dziesmu un man laikam nav ritma izjūta. Kāpēc nav? Nezinu, mūzikas stundās neklausījos mūzikā. Vai arī kā to sauca, nu to džekiņu, kas dauza kloķus un sit bungas pret griestiem? Josifs? Nebija tas viņš. Reeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee Rēznas ielā cilvēki dzīvo. Grib pārvākties uz Rēznas ielu. Citā mājā jauna dzīve. Dārgāka un labāka. Dārgāka un labāka. Protams ka labāka, jo dārgāka. Bez domām ripinos lejā pa kalnu un prātoju kā man sāp mugura. Kāpēc sāp? Nezinu, trauma gan jau nebija. Dujmmmm dum dum dum kā gribētos, lai kāds ar tiem līdzīgiem trokšņiem man izdauza muguru. Nu ne jau izdauza, bet izkrakšķina. Piemēram tāpat kā es dauzu klaviatūru kad rakstu viesuļus un spēlēju burtu spēles. Burtu spēles ir tikai nosaukumos. Un kas vispār ir nosaukums? Kāds no mums pievērš uzmanību nosaukumiem? Piemēram piemērs. Kas ir piemērs? Katram tas asociējas ar kaut ko citu. Priekškam jēdzienus, ja mēs ar tiem katrs saprotam kaut ko citu. Priekš kam tad vispār runāt, ja jau viskaistākie brīži skaitās tie, kad cilvēki saprotas no pusvārda vai vispār bez vārdiem? Tad jau ir lieliski. Brīnumaini un skaisti, kā mēdz teikt. Bet arīdzan rodas jautājums, ko katram nozīmē šie jēdzieni. Man jēdzieni nozīmē jēdzienus.
