01:24am 04/06/2004
  Es lidoju! Liiiiiiiidoooooooooojuuuuuuuuuuuuu!!! Beidzot! Šodien man vienkārši sagribējās lidot. Un es lidoju. Tikai nesakiet, ka tas nav iespējams, jo es taču lidoju un jūs visi to redzat. Hei, jūs tur, zemē, skatieties uz mani! Es lidoju, jūs nē. Jūs arī gribētu, vai ne? Nē, bet jūs nelidojat, lidoju es, un jūs tikai noskatāties. Dažu acīs es tiešām manu patiesu skaudību, dažos - apņēmību, bet vairumā - vienkārši smagu nosodījumu, ka es uzdrīkstos lidot šeit, visu acu priekšā.

Pilsēta ir zem manis. Virs manis kā vienmēr - debesis. Bet uz tām esmu skatījies vienmēr, tāpēc šobrīd skatos uz zemi. Visi pārējie - joprojām uz augšu, uz debesīm... Uz mani. Viņu tur lejā ir tik daudz. Jā, beidzot esmu oriģināls - te augšā esmu es viens pats. Varbūt dažreiz der paskatīties uz savām problēmām no augšas? Ja tā, es šobrīd to nedaru. Tur lejā neesmu es, tātad manas problēmas arī tur nav. Tepat vien lidinās kopā ar mani. Lido. Arī problēmas māk lidot. ...Izrādās. Tāpat lejā viņu ir par daudz. Drīz arī manējās atkal tām piebiedrosies, tad to būs vēl vairāk.
Blīvi saceltās privātmājas šeit, pilsētā, atgādina vienu pie otra saslietus kāršu namiņus. No apakšas to ievērot es nebūtu varējis. Šie kāršu namiņi izskatās tik nestabili, ka, ja es lidojot zaudētu līdzsvaru un uz viena no tiem uzkristu, visticamāk tas sagāztos. Šīs mājiņas jumts vai jebkura cita daļa krītot noteikti aizskartu blakusmaaju, sagāztos arī tā. Taču gāzdamās tā noteikti aizķertu turpat, liekas, ar nolūku blakus uzcelto mājiņu. Tā palēnām visi rūpīgi celtie kāršu namiņi sagāztos gluži kā rindā salikti domino kauliņi. Cik viegli gan būtu tagad tos sabojāt. Cilvēki, kas šajos namiņos dzīvo, noteikti nezinātu, ko darīt. Skaridītu apkārt, varbūt kliegtu vai žēlabaini raudātu. Dažs žēlotos, ka viņam nav kur palikt, lai gan šādi kāršu namiņi viņam pieder vēl vismaz 12 pilsētās. Žēlotos žēlošanās pēc. Es varētu vienkārši pasmīnēt vai ļauni pasmaidīt, smieties. Ļauni smieties. Nez kas notiktu, ja sagūtu visi viņa 12 namiņi? Taču tas droši vien nenotiks. Lai gan... arī es netīšām varētu kādu māju sagraut. Lai gan... nē, es nemūžam nesagāztu šādus namiņus tāpat vien, netīšām.
Es neko negribu sagāzt tikai tāpat vien, tāpēc, ka tā sanāca, tāpēc ka es nezināju, ka tā notiks, tāpēc, ka nesapratu, ko daru. Ciest nevaru tādus cilvēkus. Laikam tas ir tas pats, kas pateikt, ka nevaru ciest pusi pasaules. Jā, ciest nevaru pusi pasaules! Brīžiem arī sevi. Ja kaut ko sabojātu, cilvēki tāpat man pārmestu, un es varētu viņiem pārmest pretī. Dusmoties un saukt viņus necenzētos vārdos. Vicināt pa gaisu dūres, piedraudot kādu nopietni satraumēt, un saņemt pretī draudus par gaidāmiem tiesas dabiem. Gribu būt pie pilnas apziņas un izbaudīt mirkli, kad tas notiek. Gribu kaut ko sagraut un pēc tam stāvēt drupās, un palūgt kādam garāmgājējam, lai nofotografē mani manā netīrajā jakā un nošļukušajās biksēs ar braši paceltu kaujas karogu un pašapmierinātu es-to-paveicu izteiksmi sejā. Beidzot es arī būtu kaut ko sagrāvis. Apnika, ka tā dara tikai ar mani.
Tā lidojot, lejā pamanu arī dažus cilvēkus, kas, šķiet, neko no apkārt notikušā neredz. Manī pavīd pat zināms prieks, ka ir vēl arī kāds, kas mani neredz. Jau apnicis skatīt sejas, kas pievērstas man. Nepierasta sajūta. Bet vai viņi tiešām neko neredz? Ar vienu acu kaktiņu šie cilvēki tomēr skatās manā virzienā. "Ha, pieķēru jūs! Varat pagriezt arī galvas, tāpat zinu, ka skatāties! Pietiks izlikties!" Tomēr neliekas, ka kāds no viņiem pagrieztu galvu un tiešām atklāti paskatītos. Dažiem lūpu kaktiņā parādās neliels smīniņš (iespējams par to, ka kāds tā bļaustās ne par ko), taču neviens no viņiem galvu nepagriež. Varbūt, mājās aizgājuši, viņi tur kādam stāstīs, kā kāds trakais šeit lidojis. Protams, ja viņiem vispār ir kam to stāstīt. Varbūt arī viņos radās vēlme lidot? Vai varbūt viņi bija tā aizdomājušies par savām problēmām un sev svarīgajām lietām, ka tiešām neko neredzēja, un es tikai kļūdījos, domādams, ka viņu acu kaktiņš bija pievērsts man? Iespējams, tā bija tikai mana iztēle. Varbūt es vēlējos, lai viņi skatītos, bet viņi neskatījās. Varbūt pats vienkārši iztēlojos, ka viņi skatās, lai neliktu sev vilties. Pats trakākais un kaitinošākais ir tas, ka es to nezinu. Nekad neuzzināšu! Kāpēc lai es skrietu pakaļ nepazīstamam cilvēkam un vēl prasītu, vai viņš mani ieraudzīja vai nē... Viņi nevarētu vienkārši vai nu skatīties vai neskatīties kā normāli cilvēki???

Man liekas es pārāk slikti orientējos cilvēkos un pārāk labi visās problēmās. Bet vienkāršāk šobrīd ir domāt par to, ka es lidoju. Tas ir kaut kas tāds, kā dēļ aizmirstas arī visas problēmas un vispār viss pārējais. Gandrīz kā gulēšana... Tu vienkārši nedomā par neko citu. Patīkama kņudēšana vēderā, vējš sitas sejā, ātrums ir tik liels, ka pat elpu ievilkt vairs kārtīgi nevar. Šobrīd tās nav manas iedomas, es tiešām lidoju. Gribas turpināt lidot, gribas aizlidot kaut kur tālu prom. Kaut kur, kur saule spīd katru dienu, kur visu acis ir pilnas ar prieku un kur vārds 'vilšanās' vispār nepastāv. Kaut kur, kur viss ir citādāk, ja kaut kur vispār kaut kas ir citādi. Bet dziļi sirdī es tomēr zinu, ka tas vienkārši nav iespējams. Zinu, ka tās paliks tikai un vienīgi manas nepiepildītās iedomas. Nevar taču nekur tā vienkārši aizlidot. Vismaz ne jau ar apziņu, ka tikko atradies uz daudzstāvustāvu mājas jumta, pēc sekundes būsi kaut kur starp desmito un devīto stāvu, pēc divām tevi varēs redzēt arī pa piektā stāva logu, bet pēc četrām atskanēs dobjš troksnis un lejā stāvošais pūlis smagi noelsīsies. Dažu acīs joprojām būs patiesa skaudība, dažās - apņēmība, bet vairumā - vienkārši smags nosodījums, ka es uzdrīkstos lidot šeit, visu cilvēku acu priekšā. Piedodiet! Vairāk tā nedarīšu.

--staasts nav uzrakstiits tagad, bet kaadu laicinju atpakalj. vienalga... tikko paarlasiiju un vienkaarshi nevaru to sheit neielikt. luudzu izsaciit savas domas :) ....

Poll #2764 mja
Open to: All, results viewable to: All

Vai tev patika šis stāsts?

View Answers

Neizlasīju, nelasīšu.
6 (54.5%)


3 (27.3%)


0 (0.0%)

Nē, es būtu varējis labāk
0 (0.0%)

Jā, tev vajadzētu uzrakstīt kādu romānu
2 (18.2%)

Tev vajadzētu uzrakstīt kādu romānu un beigt piesārņot sviesta cibu
0 (0.0%)

 
    Read 7 - Post