| hm |
6. Jul 2004|21:53 |
Vai man maz ir ko rakstīt, nezinu, spaidīt klaviatūras taustiņus, rakstot nakošo vārdu kas ienāk prātā.
Kāpēc cilv baidās no emocijām, viš ir tik visspēcīgs čatā, viš vēl spēj pateikt kaut ko pa telefonu, bet dzīvē viš ir kluss un skatās uz tevi ar svešām acīm. Tho, cilvēku daudz vairāk var ipazīt ne-tiešajā kontaktā, skatoties uz viņā darbiem, runājot ne-dzīvē, tieši iepazīt viņa ieradumus, to kas viņam tīk, ne. Ja protams abas puses ir daudzmaz atklātas. Daudzu gadu attiecības ar cilvēkiem kopš bērnības ir daudz saistošākas kā attiecības iegūtas caur šiem dīvainajiem vadiņiem. Hren, man nepatīk satikt cilvēku kuru es nepazīstu, man patīk satikt cilvēku kuru esu ieraudzījis un atzinis par labu esam. Cik cilvēkus es esu satis dzīvē, hm, daudzi ir arī aizgājuši. Cilvēkus kurus esu saticis te, pārsvarā visi ir nepazistami vai tādi klūvuši. Kinda scarry. Nau tas funs čaterēt kas bij daudzus gadus apakaļ. Morāle, nau morāles, vakara murgojums, jo mēs pēc stundas varam grozīt visus dzīves uzskatus. Nekas nau noturīgs uz šīs pasaulītes. |
|