| Ai ku labi... |
27. Sep 2005|23:01 |
Biju jau atkal nodevusies vētrošanai ūdensglāzē un neesošu problēmu meklēšanai un radīšanai, protams, pati jūtoties nelaimīga un tādus darot arī apkārtējos, bet... pietika ar mīļuma vārdiem ''man ir par grūtu'', ka saņēmos. Un kā vēl saņēmos un atkal esmu jauka un smaidīga. Mīlestība tomēr dara brīnumus! Sevi es vēl tā ilgi čakarēt varētu, bet mīļumu nespēju. Nespēju un negribu. Tāpēc arī saņēmos. Un re ka var, ja ir nopietns iemesls. Man prieks par sevi. Patiess prieks. Jūtos lepna.
Un prieks arī par to, ka arī mīļums atkal smaida. Ir labi. Ļoti, ļoti labi. |
|