| Pārdomas pirms... |
[17. Mar 2005|15:35] |
| [ | Jūtos |
| | Apcerīgs un gaišs | ] |
| [ | Skan |
| | Gregorians | ] |
Šī man ir īpaša diena. Es šodien iesvētīšos. Tas būs sākums, ne beigas. Sākums manai vēlmei dzīvot gaišāku un ticības pilnāku dzīvi. Es šodien daudz domāju, domāju par to, kas man ir dots, ko esmu devusi, ko vēlos dot un ko esmu grēkojusi. Šķiet, ir ļoti svarīgi to visu pārdomāt pirms iesvētībām, ir svarīgi zināt, kāpēc to vispār vēlās. Es zinu...es jūtu...Manī ir miers, sen manī nav bijis tāds miers, kādu es ieguvu ejot uz iesvētes lekcijām, ejot uz Dievkalpojumiem. Man iepriekš šķita, ka tas nav man, ka es varu ticēt, bet Baznīca ir kas mākslīgs, kas man nepiemērots. Ai, kā es biju kļūdījusies. Es sēžu baznīcā, klausos ērģeļu mūzikā, klausos sprediķī, domāju un jūtu kā manī ielīst gaišums. Jūtu, ka spēka dzīvot kļūst vairāk. Ir labi un gaiši. Es gribu būt tīra šodien iesvētoties...tīra, cik tīra vien spēju būt, tīra un mierīga, pilna gaišuma. Mana sirds smaida, smaida, jo jūt, ka tieši šī visa dēļ tā ir kļuvusi gaišāka. Es sapratu, ka iesvētes lekcijas ir ļāvušas man ļoti daudzas lietas apjēgt, izprast un tagad gribas būt gaišai, priecīgai un mierpilnai un dot gaišumu un mīlestību, jo tā visa pasaulei līdz sāpēm pietrūkst, to visu ikkatrs no mums, sakārtojot sevi, var dot pasaulei, tādā veidā kārtojot to. Sakārtot pasauli sevī un tad mēģināt mainīt pasauli ap sevi... Gaišums, laime un mīlestība- piepildiet ar tām sirdi, lai kļūst skaistāk un mierīgāk... |
|
|