Kas ir labāk- būt pirmajam ciemā vai pēdējam karaļvalstī? Nu pati jau izvēlējos, ar lepnumu izvēlējos iet uz karaļvalsti, kur zinu, ka nebūšu pirmā, kā tas bija agrāk, bet...ai, kā šodien sagribējās atpakaļ uz to ciemu! Tad viss bija tik viegli, tad, varēja sūdzēties par to, ka kāds septītnieks pagadās, bet tagad...ai ....tagad par septītnieku jāsāk gandrīz vai priecāties...ir kas var...es nē...draņķīgi patiesībā, nu man jau visi saka malacis, Tu esi uzstādījusi sev latiņu, tā vajag...bet tā latiņa dažbrīd liek rokām nespēkā nolaisties...

Bet nu man atkal ir lielā apņemšanās, spēks, drosme un apņēmība mēģināt vēl un vēl un vēl, mēģināt līdz man sanāks, mēģināt līdz izdosies. Pats labākais jau ir tas, ka es zinu, ka būs cilvēki, kas atbalstīs un palīdzēs. Esmu dabūjusi atpakaļ daļu optimisma(bija galīgi pazudis viņš), bet nu ilūziju vairs nava man par mācībām, ne nieka vairs nav...tiešām jāmācās, viss- es mācos, mācos pa īstam...

Paldies left , ka devi man drosmi saņemties, paldies...:)