| [...] |
27. Jan 2005|19:40 |
|
Kaut kas nav tā kā vajag...mani ir tādas skumjas pārņēmušas...nu kas ir? Viss taču ir fantastiski...man pat dejot negribas, man, man negribas dejot...nu kas notiek? Stulbas domas pa prātu maisās...jaucās...liek man vēlēties bēgt, bēgt no it visa, kas ir apkārt, bēgt kaut kur tālu, tālu, kur varētu pabūt viena...gribās izbaudīt vientulību...padomāt... pārdomāt...gūt iedvesmu piepildīt sapņus. Sapņi...viņu ir tik daudz, tik daudz...bet kāpēc ar to piepildīšanu nesokas? Kāpēc nevaru sākt? Bail laikam...bail, ka nesanāks, bail, ka nebūs tā kā pašai gribās...bail. Gribās vienkārši gulēt, gulēt, gulēt un tad pamosties ar iedvesmu darīt. Gribās lasīt, ak šausmas, kad es pēdējo reizi turēju rokās grāmatu, ne mācību grāmatu. Bet vai tad man tik daudz jāmācās? Nu ne jau vairāk kā citiem...bet kāpēc tad nesanāk? Ak, kā man pietrūkst grāmatu pasaules, tur var tā smelties iedvesmu. Nu ko es visu laiku par to iedvesmu varu vārīties? Laikam vajaga.... Un dators...briesmīgs izgudrojums, tā jau laika šai pasaulē aizvien mazāk(bet varbūt tas iet ātrāk?ar katru gadu aizvien ātrāk un ātrāk...) un to pašu vēl zog. Jāatmet...bet vai var atmest kaut ko, kas nu jau ir normāla cilvēku dzīves sastāvdaļa? Tikai beigtas zivis peld pa straumei... Vai te vēl ir kāda dzīva zivs!!! Vai kāds vēl māk turēties pretī straumei un saglabāt/saglābt individualitāti? Vai kāds to vispār grib? Vai vispār vajag? Un kāpēc man tik daudz to kāpēc? Kāpēc... |
|