|
9. Maijs 2007|17:29 |
Māja ir tukša - esmu tikai es un mana apburošā, bet neprātīgi neatkarīgā persiešu persikkrāsas kaķīte. Virtuvē silst tēja, bet mutē vēl jūtama rūgtās šokolādes garša. Logs ir plaši atvērts. Ir nedaudz vēsi, bet nespēju atturēties no svaigās pavasara smaržas, kas nāk reizē ar lietu un ienes istabā tikko uzziedējušās ievas reibinošo smaržu. Skan franču šansoni un es gaidu savu Mīļumu.
Tāda skaista meditācija, kas aiznes nebūtībā visu, kas galvu un sirdi dara smagu. Ir labi. Un būs vēl labāk. |
|