Krista Liepiņa, neuzdrīksties domāt, ka es Tevi negribu! tas, kas tur rakstīts bija domāts atceroties par to laiku, kad skolā es ar šīm dāmām mācījos un rakājāmies viena pa otras penāļiem, un deldējām kafejnīcas krēslus kopā, ēdot vietējo šokolādes saldējumu vai zaļo tēju kolas glāzītēs dzerot. mana augstskolas padarīšana man vienkārši atsauc atmiņā daudz no vidusskolas. nu Tu jau zini.
tas nekādā ziņā nebija tā domāts, kā izklausījās.
nu vot tā, es tagad satraukšos, vai Tu nedusmojies, bet zini, ka tā nav!