| |
| |||||
|
man gribas viskautko atcerēties un paturēt prātā, bet man šķiet, ka es esmu palikusi tik sekla, viss pazūd, tikai dumības māku pateikt. man tas ļoti nepatīk. te nu es māku šķirot un kritizēt sevi. labi? vienalga. es negribu, lai pasaule mani redz, jo viņi tāpat nesapartīs.. (tas no dziesmas). brīdis, kad es eju gulēt, ir tik jauks.
|
|||||
lāā