Man par saviem ekšiem galīgi negribas runāt, jo negatavojos tiem īsti, un mazliet tas kremt:). Bet tev jau līdzīgi, hahaaa. Žēl tik, ka es špikerus nevaru izmantot, pārāk jau svarīgi.
Starp citu, biedriskums ir ļoti laba lieta, it īpaši pirmseksāmenu laikā:)!
Man ir tāds veļļuks, kuram kaut kas klab, bet es īsti nevaru saprast, KAS. Laikam jau ar būtu vērts uz servi kādreiz aizbraukt, visā savā pāris gadu mūžā nav tas to arī nekad apciemojis. Lai gan jāpiebilst, ka dīkā arī ļoti ir stāvējis. Bet tā man ļoti patīk uzmīt uz pedāļa, ja vien nebūtu to psihopātisko tantiņu uz ielām, jo, lai gan pusotra metra rādiusā ap viņām es tuvāk neesmu,tad tomēr viņām vienmēr šķiet, ka man ir kādi nelāgi nodomi,un šis sašutums ir jāizpauž skaļos decibelos:).
Pie uzvaras pieminekļa gan puķu vairs nav (un jā - sasodīt auksts pusotras stundas izbraucienam!!!), bet pats piemineklis gan. Mazliet fascinējoša būve. |