hestija's Journal

Sen,Tad un Tagad
Sen es biju naiva,es ticeeju augstaakajiem speekiem.
Tad es neticeeju nekam.
Tagad es ticu - Nekam un Augstaakajam.
Sen es sapnoju par princi baltaa mersii.
Tad, par kaadu,kurs vareetu buut liidzaas.
Tagad es nesapnoju,tagad es daru ko gribu,ar ko gribu,kad gribu - un - ja vispaar gribu.
Sen es biju iekritusi izmisumaa.
Tad kluvu par psihopaati un dariiju visu, bet tai pat laikaa neko.
Tagad es esmu El Farsero (jokupeeteris, vai cilveeks,kam patiesiiba vienaldziiga).
Sen man bija sirdsapzina.
Tad naids.
Tagad optimisms un pesimisms. Sirdsapzinai vairs neatliek liidzeklu.
Sen es suupojos pa dziivi kaa kriitosa klavas lapa maigajaa rudens veejaa.
Tad kaa suupoles.
Tagad kaa Damoka zobens.
Tas bija sen un izbija, un tas bija tad, kam tagad nav noziimes.
Kam noziime? tam, ka dziivojam, smaidam un miilam.