hernijs' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Sunday, April 19th, 2015
    par_velti
    [ evia ]
    2:11p
    Atdodu 2mx1,6m atsperu matraci uz koka pamatnes. Tādam var vienkārši pa taisno pieskrūvēt kājas. Var just, ka lietots, bet vēl joprojām labā stāvoklī. Esmu Āgenskalnā. Pašam jādomā transports. Lai smuks diens! :)
    mafia
    1:44a
    Ja nepietiek laika/materiālu/gribēšanas, var arī uzcelt pus-koka-lēcēja-mājiņu :)
    p.s.Izskatās pēc upcycled vistu mājas.
    Saturday, April 18th, 2015
    texti
    9:17p
    Sudrabas reformu partijas kongress
    Jau izsenis bijām uzaicinātas apmeklēt Latvijas Zaļās partijas kongresu, taču beigās šo ielūgumu izmetām miskastē, jo no kolēģes Ināras Egles uzzinājām, ka tajā pašā laikā norisinās arī “No sirds Latvijai” kongress, ko viņi gan sauc par kopsapulci, jo tā arī nav spējuši vienoties, vai vārds “kongress” jāraksta ar vienu vai diviem s. Nolēmām caur Sudrabas birzi iet, jo par ko tad varētu parēkt Zaļās partijas kongresā? Par Vējoņa akcentu? Nē, paldies.

    Sirdslatvieši bija mācījušies no savām kļūdām un, lai izvairītos no pārmetumiem par pārlieku lielu saistību ar numeroloģiju, kopsapulces programmā nav norādījuši nekādus laikus. Kā būs, tā būs. Pats pirmais iespaids par pasākumu bija ļoti pozitīvs – mūs sagaidīja kungs, kurš laipni norādīja, kur jāiet, kā arī zālē bija atsevišķi dīvāniņi žurnālistiem, kur gan mums klātu piesēdās kāds pensionārs, kurš aizrādīja mums par to, ka nepiedalāmies balsojumos. Tas viņam lika domāt, ka esam dabūjušas darbu novērotāju vakancē. Kāda viņam vispār starpība? Mēs viņam prasām, cik viņam liela pensija? Pensijas jautājums vispār bija pats būtiskākais, jo vidējais delegātu vecums bija 240 gadu.

    Ir zināms, ka partijai “No sirds Latvijai” ir divas lokomotīves – Sudrabas kundze un Kūtra kungs. Ikvienam jāzina, ka tas ir dirsā, jo vienam vilcienam nedrīkst būt vairākas lokomatīves. Ja ar pirmo viss tā kā skaidrs, tad ar otro netiekam gudras – kongresā saskaitām vismaz trīs personāžus, kas aizdomīgi līdzinās bijušajam Satversmes tiesas tiesnesim. Tas nekas, jo, kā liecina latviešu tautas folklora, Kūtrus skaita pavasarī, bet īsto var atpazīt pēc tā, ka viņš ir pilnīgs knipucītis. Tiešām kniepadatas lielumā.

    Kongresu atklāj Latvijas valsts himna, kuras pavadījumu labākajās nacionālā romantisma un zaļumbaļļu tradīcijās izpilda Arvīds Platpers ar akordeonu. Tālāk seko Ingunas uzruna, kura, gods kam gods, šoreiz demonstrē pat diezgan normālu seju. Literatūras gada balvas gaidās viņa savu emocionāli piesātināto un izcili poētisko priekšnesumu sāk ar gejas rindām no kāda Lieldienu apsveikuma, kuru saņēmusi, dārzā šūpojoties un draiski ripinot oliņas. Izklausās gan, ka šo runu viņa pirmoreiz izlasījusi, no rīta zīmola “Panda” taksometrā šaujot uz kongresa norises vietu – pieczvaigžņu viesnīcu “Merkurs”.

    3.vidusskolas direktors Andris Priekulis savu runu teic Windows Media Playerī, turklāt sākumā tas notiek bez skaņas, kas izraisa vairākkārtējas ovācijas. Publikai runa patika tik ļoti, ka mirkli tika apsvērta doma to likt uz repeat forever.

    Protams, partija nevar sastāvēt tikai no lokomotīvēm vien – kopsapulcē izceļas arī vairāki lopu vagoni, kas Gunāram Kūtrim te liek smiet, te – šausmās nodurt acis, bet citu reizi aizrādīt, ka biedru sniegtie statūtu grozījumi diemžēl ir pretlikumīgi. Viens no ievērojamākajiem pārmaiņu tīkotājiem ir Drandes kungs, kurš ir iesniedzis apmēram trešdaļu no visiem kopskaitā 78 priekšlikumiem. Ja šobrīd Latvijā ir nūjotāju federācija, tad Drandes kungs būtu pelnījis kļūt par tās priekšsēdi, jo visu kongresa laiku popularizēja šo sporta veidu – apmēram 10 reižu viņš devās debatēt, vienā rokā vicinot abas nūjas, bet pārtraukumā un citas biedrenes runas laikā braši nodarbojās ar šurpu turpu nūjošanu iekštelpās. Nūjas neapšaubāmi varētu kļūt par partijas simbolu, jo mirklī, kad šis kungs stāstīja par 500 tiesnešiem, kas melojot katru nedēļu, nūjas dramatiski apgāzās.

    Šo spraigo momentu garām palaida EK, jo bija devusies uz tirdzniecības centru “Origo” apēst kebabu. Te arī nonākam pie traģiskā kongresa cienasta – abas autores (EK un AK) bija spiestas uz maiņām doties ieturēt pusdienas citur, jo Sirdslatvieši nezina, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Kafijas pauze bija paredzēta tikai pēc 3 stundu vāvuļošanas, turklāt uz visu baru bija tikai 2 paplātes ar kaut kādiem cepumiņiem un sīkām bulkām. Tostarp bija arī tāda bulka ar sieru un speķi, no kuras bišķiņ rāva uz augšu. Partija bija nolēmusi arī neatbalstīt Latvijas lopkopjus, jo pie kafijas netika piedāvāts piens. Iespējams, apkalpojošais personāls tomēr izdzirdēja Texxxtu spriedumu un, sākoties otrajam cēlienam, tomēr bija izdevies pa visu viesnīcu salasīt vienu piena krūciņu. Labi, mums jau nekas, bet tomēr šāds cienasts jāuzskata par necieņu pret tiem partijas biedriem, kas braukuši no Liepājas un brokastojuši septiņos no rīta. Diemžēl otro izrādes cēlienu pavadīja nemitīga vēderu burkšķēšana. Pat bomzīgajā Naciķu kongresā pirms darba tika pasniegta kāda sažuvusi bulciņa, un izsalkušākie no eglītes varēja noskrapstināt pa piparkūkai. Un vispār ir pienācis laiks atvainoties “Vienotībai” par to, ka reiz apsmējām viņu cepumus – kopumā tomēr cienasts Solvitas kongresā bija lielisks. I zivtiņa, i gaļiņa, i pieniņš!

    Runāt par uzkodām nav iespējams, nepieminot arī tualetes. Viena no tualetēm bija abiem dzimumiem kopīga, turklāt apveltīta ar lielisku ekstru – krāsainu dīvānu pārbagātu lounge zonu pie ieejas. Otrā tualetē ceļa galā dzimumiem tomēr bija jāšķiras, sievietēm dodoties uz telpu baltā, bet vīriešiem – melnā krāsā. Gods kam gods, jau neilgu laiku pēc kopsapulces sākuma visu podu malas bija sirsnīgi apmīztas. Kādu neparastu atgadījumu dalītajā dzimumu tualetē piedzīvoja AK, kura iegāja priekštelpā tieši brīdī, kad kāds padzīvojis kungs devās laukā no sieviešu biedrības nama baltās zāles. Viņu ieraudzījis, kungs kautrīgi nodūra acis un ieslēdzās atpakaļ tualetē, no kuras vēl tikko, kā viss liecināja, bija gribējis izkļūt.

    Izrādās, Lieldienu apsveikumi nav vienīgās gejas rindas, kas ir Sudrabas kundzes grāmatu plauktā, tāpēc turpmākajās uzrunās viņa paspēj citēt arī Reini Kaudzīti un Zentu Mauriņu. Kūtra kungs tikmēr savu sakāmo sāk ar sakrālu un pareizticīgu frāzi par to, ka sarunām jābūt dažādām. Tieši tā! Tāpat kā dzimumiem laulātā pārī, tāpat uzturam un arī zeķēm, galu galā. Ja Sudrabas runas tiek ieturētas vairāk tīrās Saeimas kritikas garā, tad Kūtris vien nebeidz lielīties ar sasniegto. Visvairāk jau ar to, ka Saeimā viņus, nosirdslatviešus, uztver kā saprātīgus cilvēkus, nevis kaut kādus caurkritušus aktierīšus. Savukārt Šimfas kundze norādīja, ka Sirdslatvieši neizkusīs kā tāds vakarējais sniegs, jo Saeimā partija tiek uztverta kā cietais rieksts. Viņa arī atklāj galveno partijas noslēpumu: “Par mums nekad nevar būt drošs.” Vairāki partijas biedri arī runās uzsvēra, ka viņu atšķirības zīme esot nākšana Saeimā ar lozungu “Vajag pārmaiņas!”. Citas partijas gan parasti vēršas pie tautas ar atklātu paziņojumu, ka pārmaiņas viņiem nav prātā, vienkārši gribas kopā ar citiem pastrādāt tāpat kā līdz šim. Sevišķs naids partijas rindās vērojams ne tikai vienam pret otru, bet arī partiju “Vienotība” un žurnālistiem, kuru ēteru laiki ir jau minētās lielpartijas izpirkti ar vēl lielāku pārliecību nekā nocenota desa un blūzes Stockmann Trakajās dienās.

    Diskusijās par statūtu maiņām visbiežāk lietotais arguments ir “Bet tas jau ir rakstīts likumā” – tas tiek izmantots, lai atbalstītu izmaiņas, kā arī lai tās atzītu par bezjēdzīgām. Vienlīdz labi der gan arguments “Tas ir likums, tāpēc drošības pēc jāiekļauj arī statūtos”, gan “tas jau ir likums, tāpēc nav jēgas to iekļaut statūtos”. Tā, piemēram, kāds visnotaļ saprātīgs džeks sarkanā džemperī atzīst, ka varbūt nav baigās jēgas norādīt, ka nāves gadījumā tiek izbeigta cilvēka darbība partijā. Viņam piekrīt Gunārs Kūtris. Viņi arī bija vienīgie, kas ilgstoši un pārliecinoši izrādīja Homo sapiens sugas pazīmes. Toties ar negaidītām veiksmes, prāta un intuīcijas spējām izcēlās Jelgavas nodaļas vadītāja Varslavānes kundze, kura nesaprata, kāpēc partijai būtu vajadzīgs ģenerālsekretārs, kas tas vispār ir un ar ko šī vakance atšķiras no partijas priekšsēdētāja. Arī, lai saprastu atšķirību starp zaļajām un sarkanajām balsošanas kartītēm, partijas biedriem vajadzīgas vien minūtes 30 jeb aptuveni 40 grozījumi partijas statūtos. Kāds kungs sūnu ciema zaļā kreklā uzsāk savu runu: “Ar taisnību tālu netiksi, tāpēc es ar prieku runāju par šo rezolūciju."” Viņš aicina maigi ar sētas mietu no partijas izdzīt vēlēšanu kampaņas vadītāju, kurš par 700 štukām eiriku Saeimā iebīdījis vien septiņus purnus. Tas nekas, jo, lai nu ko, bet izslēgt vai aizbiedēt no partijas savus biedrus “No sirds Latvijai” prot labi. Tiesa, nezinām, ar kādu mietu tādā gadījumā savu kampaņas vadītāju būtu jāslānī partijai “Latvijas attīstībai”.

    Partijas rezolūcijā galvenais punkts ir “No sirds Latvijai” prezidenta kandidāts. Sākotnēji lemts, ka tai jābūt Ingūnai Sudrabai, bet izceļas diskusijas, kurās tiek pausts viedoklis, ka labāk lai Ingūna paliek Latvijā (bet prezidents, kā zināms, pārvietojas starp kalniem un jūru citās zemēs). Biedrs Jānis Grabovskis aicina par prezidentu virzīt Gunāru Kūtri, jo viņš netikšot locīts. Grabovska kungs arī nebaidās sākt ar sevi un, ja gadījumā Kūtra kungs negrib pieņemt prezidenta vakanci, Grabovskis ir pats gatavs to pieņemt, jo viņš pats esot nolauzis 18 gadu un viņam esot iespaidīgs vārds. Nav īsti skaidrs, ko viņš tieši tos 18 gadus ir lauzis. Iespējams, viņš vienkārši vēlējās uzsvērt, ka ir pilngadīgs. Katram ir savs viedoklis par iespējamo prezidenta kandidātu, bet skaidrs ir viens – bez šaubām prezidenta portfelis tiks tieši šai partijai. Kaut arī jau gatavā rezolūcijā rakstīts, ka par prezidenti jākļūst Sudrabas kundzei, viņa tomēr nolemj visus uzmest un paziņo, ka viņai tā Rīgas pils simt gadu nav vajadzīga un lai tur iet tas Kūtris. Par šo rezolūciju tiek balsots nevis ar mandātiem, bet gan ar aplausiem – tieši kā Ventspils Muzikālajā bankā! Kūtris ar 78 decibeliem uzvar. Urrā!

    Aplūkūjot kopsapulces programmiņu, nekavējoties sazinājāmies ar Stand-up Musiqq menedžeri Edgaru Bāliņu, lai norādītu, ka partijas revīzijas komisijā ir kāda kundze ar uzvārdu Bāliņa. Īstenībā tas nekas – EK vēl aizvien nespēj atgūties no tā, ka beigās Sirdslatviešu ētikas komisijā ievēlēts kāds Pēteris Kolāts. No tā droši vien nekad neattapsies “Dienas” žurnālists Atis Rozentāls – viņš, uzzinot šos jaunumus, apkārt vērās ar tik lielām acīm, ka ar viņu varētu sacensties tikai pati Ingūna Sudraba. Tāpēc Atim sirsnīgi iesakām partijā iestāties. Galu galā viņam būtu milzīgas iespējas iekļūt partijas gudrāko cilvēku top3.
    vajag
    [ la_cumparsita ]
    7:52p
    Vajag palīdzību vai padomu.
    Esmu Ebay vinnējusi izsolē preci, taču pārdevējs no UK atsakās šo preci sūtīt uz LV, jo sūtīšot tikai uz UK. Preci man ļoti vajag. KMTD?
    Varbūt ir kāds UK cibiņš, kurš varētu izpalīdzēt ar savu UK adresi un tad atsūtīt paku uz LV?
    mafia
    12:18p
    fobijas
    Tikko redzēju, kā mans kaķis izdarīja labu darbu - apēda zirnekli, bet šodien gan es viņu nemīļošu...zinot, kas viņai vēderā. Yikes!
    Friday, April 17th, 2015
    pa_leeto
    [ nrk ]
    10:36p
    Atdošu pa lēto kontaktlēcas ar stiprumiem -1, -2, -2,25 - vienas dienas (Johnson & Johnson Acuvue Moist un Focus Dailies) un viena mēneša (Cooper Vision Biofinity).
    Vēl - BioTrue kopšanas šķīdumu 300 + 60ml.
    vajag
    [ tiga ]
    6:46p
    gribam ļoti drīz daudzdzīvokļu mājas pagalmā uzstādīt slēdzamu velonojumi, loģiski, ka ar visiem statīviem (ir doma par u-veida, kuriem klāt var pieslēgt arī rāmi), priecāšos par ieteikumiem projektētāju un izgatavotāju sakarā :)

    paldies!
    vajag
    [ tipa75 ]
    4:49p
    Koka un metāla apstrādes meistarus
    Kokgriezēju, kuram ir tie modern pričendāļi, lai izgrebtu (!) iestādes ģērboni.
    Kokgriezēju, kurš taisa tos, ko sauc par "trofeju dēlīšiem"

    Metālapstrādes meistaru, kurš izgatavo piemiņas zīmotnes.


    Iesakiet, lūdzu pēc savas pieredzes labākos.
    vajag
    [ paralellograms ]
    3:02p
    Vajag kastītes izstādei
    Topošajai Ullas fon Brandenburgas izstādei kim? Laikmetīgās mākslas centrā vajadzīgas dažādu laiku tējas, cepumu, rotaslietu u.tml. kastītes no kartona un koka (paraugu skatīt fotogrāfijā).
    Izstāde būs apskatāma jau maijā un jūnijā, taču kastītes ir vajadzīgas jau ātrāk, jo izstādes atklāšana ir 29. aprīlī. 
    Ja jums vai jūsu draugiem, radiem ir mājās viena vai vairākas šāda veida kastītes un vēlaties tās redzēt izstādē, rakstiet uz kim@kim.lv. Kopumā nepieciešamas apmēram 50 - 60 gb. Pēc izstādes beigām kastītes varēsiet saņemt atpakaļ. 
    Būsim pateicīgi par atsaucību un jūsu ieguldījumu topošajā izstādē! 


    mafia
    10:44a
    Putniņš un apsargi: cīņa par kafetēriju
    Izlasot, ka DTR teroristi vēlreiz taisās rīkot "referendumu", ienāca prātā ideja vonnegūtiskam stāstam - kādā biroju ēkā tiek sagrābti ķīlnieki, pēc sīvas cīņas ar uzņēmīgajiem maiņas durvju apsargiem, teroristi ieņem kafetēriju, bet netiek pieliekamajā. Tad viņi nolemj pasludināt neatkarīgu mazo valsti valstī un rīko referendumu, kurā visi ķīlnieki nobalso par un teroristi lepni ziņo ar plakātu kafetērijas logā, ka tagad viss ir pilnīgi oficiāli, viņi un ķīlnieki mūžam dzīvos laimīgi pa kafetērijas pieliekamo.
    Thursday, April 16th, 2015
    putnupr
    5:46p
    Kādreiz satiekoties dzērām šņabi, vēlāk alu, tad vīnu, bet nu jau tēju.
    mafia
    2:47p
    Besī ārā tie angļi - mums vēl knapi sals beidzies, kad šie jau reklamē rabarberu sezonu! Vismaz paskatoties austrāļu Instagramus, pārņem miers, jo viņiem sākas rudens. Austrālijas rudens ir izsmiekls, bet enīvei.

    Current Mood: īgnais :)
    mafia
    10:54a
    favorītkafija
    Tas droši vien no iepriekšējās dzīves,  kad biju maijs/acteks/inks 
    taisni_banani
    10:06a
    vakar pieņēmām rezolūciju par armēņu genocīdu. šodien turku žurnālisti raksta vēstules: man ir jautājums par rezolūciju par tā saucamo armēņu genocīdu
    pa_leeto
    [ puika ]
    10:14a
    Ģitāras vads
    Uz tirdziņu gitāras vads uz pastūzi. Bildes zemāk.
    Pašsavākšana vai nu Ķengaraga pusē, vai arī darba dienās no 8-17 pie Spices. Pa ceļam pēc 17iem varu pievest Āgenskalna pusē.
    Pieteikšanās tepat komentos, armandss pie gmail com vai divi deviņi divi pieci seši četri četri nulle
    Bildes )
    amanita
    9:38a
    Es, protams, esmu nesportiskākais cilvēks šaipus Urāliem, bet mani nudien mulsina cilvēki (pārsvarā sievietes), kas soc.tīklos to vien dara kā liek bildes no savām aktivitātēm sporta zālēs un bildē savus vēderus ar paceltiem krekliņiem.
    vajag
    [ santech ]
    9:04a
    pozitīvu
    Wednesday, April 15th, 2015
    beacon
    10:55p
    Ir persona, kas mani vajā.
    pa_leeto
    [ kashadura ]
    8:15p
    Pārsteigummaiss Spices rajonā.
    Maiss ar vidēja izmēra sieviešu drēbēm dikti labām.
    Kāds, kurš apsviedīgs un veikls varētu uzsist gaisā pa normālu ceņņiku,
    kauču to zilo retro kleitu, jeb pusgaros etnogotu volānsvārkus.
    Arī palags pavisam jauns ar šīzīgu rakstu divguļamai gultai tur ir ieslēpts nu un vēl viskas.
    A man spēka nav, bet saldējumu gribās.
    Ja kāds atvestu kasti laba zemeņu saldējuma, varētu ņemt to maisu ciet,

    kashadura@gmail.com
    mafia
    7:30p
    aaa es aizrijos ar čipsiem! :DD
    mafia
    5:52p
    Kaut kā dīvaini - e-darbs info vēstulē pēdējos gados - pēc krīzes - baigi mainījušās proporcijas:
    tikai daži administratīvie baltrocīšu darbi , un vesela kaudze tehnisko darbinieku un bezgalīga kaudze tirdzniecības a.k.a. Maximas vakanču.
    Tad jau sanāk, ka augstskolas vispār nafig vajadzīgs, valsts politika - visi pēc pamatskolas - marš uz veikaliem, bet vidusskolās tikai tehniskie profesionāļi! Reāli ar tādu attiecību pietiktu viena augstskola uz visu Latviju.
    mafia
    2:41p
    Vienmēr, kad man kāds novēl: "Lai jums veicās!", man tas liekās kaut kā...nekā un es jūtos neērti, jo pārsvarā vismaz man nekas nav noticis pateicoties veiksmei,bet gan tikai un vienīgi tam, cik daudz pati savācos, noskaņojos, gribu un beigu beigās izdaru.
    amanita
    1:57p
    Ieeju vannasistabā, kur klusi pirms maza brītiņa nozudusi mazā lēdija, bet viņa jau uzrāpusies pie izlietnes un šiverē pa manu kosmētikas maciņu. Pamanījusi, ka pieķerta, viltīgi tik nosmaidīja un pati paplivināja gaisā koķetu: "Nu-nu-nu!"

    Kā mans dārgais vīrs teica: "Vienīgais, kas interesē Karlīnu, ir nedarbi."
    adrastea
    12:38p
    Šobrīd diezgan bezatbildīgi cīnos ar savu lielāko dzīves problēmu - maģistra darbu. Esmu Berlīnē pie Adriāna. Viņš visu dienu strādā un noliedz to, ka ir sanervozējies, bet nu viņam tas nav man jāsaka, es pati to redzu. Pirmo reiz redzu viņu dzeram jebkādas zāles - vannasistabā ievēroju pudelīti ar pret vēdersāpju/nervu nomierinošiem pilieniem. Vakar visu dienu staigāju apkārt pa Berlīni, nopirku grafikas glezniņu pa 20eiro, esmu nonākusi līdz šim posmam. Fantazēju par to, kā varētu apmeklēt deju un aktier nodarbības, kā varētu pati zīmēt grafikas, kā varētu nobriedušākā vecumā pēc karjeras politikā sākt darīt ko pavisam citādāku ar mākslu saistītu, studēt mākslas vēsturi. Nostaigāju 15km, kājas bija lupatās. Pēdējā laikā esmu īpaši apmierināta ar savu ārējo izskatu, nogriezu matus nedaudz pāri pleciem taisnā līnijā, kas priekš manis ir īsi. Man ir parādījies fetišs uz lūpukrāsām un laikam beidzot esmu arī iemācījusies tās lietot. Kopš strādāju Jamesonā tikai nedēļas nogalēs īstenībā sāku ar nepacietību gaidīt darba dienu.

    Maģistra darbs iet uz priekšu lēnām un brīžiem sāpīgi. Šobrīd sēžu kafejnīcā Morena ar datoru un gatavojos sākt ko darīt lietas labā. Apkārt ir Portugāles stila flīzītes, kafejnīca ir forša un ērta, uz galda stāv tulpes.

    Par Adriānu - cenšos būt saprotoša un nesasteigt nekādas lietas, vairāk fokusēties uz savu dzīvi pagaidām. Negribas pazaudēt rozā briļļu sajūtu, kad esam kopā fiziski viņa ir - varam kopā smieties un apķerties un runāt muļķības. Kad esam prom viens no otra sākas stulbas domas, jautājumi, negribās nevajadzīgi pagarināt attāluma attiecības, bet negribas arī likt pārāk lielas cerības uz kopdzīvi Briselē. Pieteicos Eiropas Komisijas traineeshipam un tiku no 20,000 uz 2,800 shortlistē, tagad jāiesūta dokumenti, bet no šiem tiks atlasīti vēl tikai 650 un tad tie uz izķeršanu mēģinās dabūt sev pozīciju.

    Laikam, ka man būtu nopietnāk jādomā par karjeru un nākotni, bet man godīgi sakot gribās tikai ceļot un darīt random lietas, nevis sēdēt ofisā.
    Kaut kas ar manām ambīcijām pēdējā laikā ir aizgājis šķērsām, vai arī esmu palikusi apmierinātāka ar patreizējo dzīvi, tādēļ nav nekas, kas liktu rauties.
    amanita
    11:46a
    Gads
    Ai, neticami, bet vakar nosvinējām Karlīnas pirmo jubileju. Šķiet, ka pašas gaviļnieces mīļākie brīži bija tie, kad viņai dziedāja apsveikuma dziesmas - tad smaids aptinās trīsreiz ap galvu, bet rokas to vien darīja kā plaudēja. :) Dāvanā tika pie sava pirmā Puky. Pati atsperties gan netaisās, bet sēž kā ķipis un ar smaidu sejā gaida, kad nu viņu kāds (lasīt - mamma) vizinās pa māju. :)

    Arī gada vecumā nekas daudz nav mainījies - Karlīna ir tikpat gaiša un mīļa kā līdz šim. Viņa kaut ko darbojas savā nodabā, bet ik pa brīdim pierāpo un kārtīgi samīļo. Un mīļo viņa visus, kas viņai patīk - arī pirmo vai otro reizi satiktus cilvēkus. Viņa tā vienkārši ļoti gaiši skatās uz visu un visiem. :)

    Pēdējā mēneša laikā tāds liels attīstības lēciens nav bijis, tik tādās detaļās var pamanīt, kā viņa aug un pilnveidojas. Piemēram, kā neskatoties saprot, kur lieta nokritusi un pastiepjas to paņemt, kā viņa guļ pie spēļu sintizatoriņa, ar vienu pirkstu spiež taustiņus un klusi velk līdzi skaņu, kā viņa saprot lietu kārtību, no rīta koridorī krītos brālim ap kaklu un sakot "atā, atā" pirms viņš dodas uz dārziņu, kā viņa pati notīra pie lūpas pieķērušos putras gabaliņu,kā skaisti paņem glāzi, lai padzertos... Tādās mazās lietās un sasniegumos lēni uzplaukst mūsu mazā sieviete. :)

    Rāpo ļoti, ļoti ātri, iespēju sastrādāt nedarbus pamana zibenīgi, pa trepēm rāpjas kā mazs mērkaķēns, staigā, pieturoties gar mēbelēm, stāv bez pieturēšanās tikai tad, ja nav pamanījusi, ka viņu neviens netur, un grib visā līdzināties brālim - stumda mašīnas, spēlējas ar bumbām un visu to, kam tik brālis pieskaras. :)
    Saka: tete, mamma, atā, am-am, zeķe un kaut ko līdzīgu Lotei. Krišjāni vienu brīdi sauca par dudu, bet tagad vairs ne.

    Gaidu, kad sāks staigāt, jo tagad ar viņas aktivitāti un vēlmi visur rāpot, ir grūti ārpus mājām. Bet gan jau. :) Ja spēj tik ātri diebt četrāpus,kāda tur motivācija sākt lēni tipināt? :)
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba