hermiine

Vai kads jau ir lasījis nopietnu recenziju par LA COMÉDIE FRANÇAISE viesizradem?Un kādas vispār atsauksmes?Es jutos ļoti vīlusies...

Pirmo reizi Jāņos biju pilsētas zaļumballē...nu un laikam pēdējo...Diezgan krimināls pasākums bija...

Kāpēc tad, kad liekas, ka nu viss būs kartībā un tā pa īstam, tas diedziņš pārplīst... un atkal, viss pa vecam...!?!

Vakardienas Lenija koncerts bija lielisks, nekāda šova, bet kāda sirds atdeve, un tā balss. Neticami, ka tāds talants, jo mūsdienās jau viss tik mākslīgs un neīsts...Es jutos tik izpumpēta un nogurusi, bet tajā pašā laikā tik emocionāli gandarīta...

A nemaz nav tik slikti but vienai, ir jadzivo sev...Man sodien nav jaatskaitas nevienam, ka es velos iet tur un tur,velos satikties ar draudzenem, man nav japlano brivdienas utt.,tik daudz rupes atkrit...Sorit ar lasu interneta rakstus par attiecibam, un man nelabi metas...Uzticigas, patiesas attiecibas musdienas nav,ir tikai meli, kaislibas, izliksanas un gan jau vel kaut kas...Tapec,paldies,esmu labak viena...Man tak ir tik briniskigi draugi,kuriem es velos veltit vairak laika,neka kadam kretinam, kas agri vai velu mani sapinas...

Sapņi reiz beidzas, un atgriežamies atkal realitātē...Auč, sāp...

Es tomērt nolēmu pielikt punktu attiecībām,nu ja tās tā varētu saukt, ar "sen neredzēto paziņu".Nolēmu,ka nav ko sevi mocīt, un pašai ātrāk jāizbeidz šis farss nekā viņš to pirmais izdarītu (kā iepriekšējo reizi). Un par laimi, es jūtos ļoti labi...Pēdējais vārds bija aiz manis:)

Un vispār,šodien bija diezgan jauka diena, neskatoties uz drēgno laiku dienas pirmajā puse...Itkā neko īpašu neesmu izdarījusi, bet tāda laba sajūta...Satiku sen neredzētu paziņu ar kuru mēs kopā jauki pavadījām laiku...Katrā ziņā šodien es visu neuztveru sabiezinātās krāsās...

Izlasīju Cosmo žurnālā: Neraudi tāpēc, ka Tas ir beidzies; uzsmaidi tāpēc, ka Tas bija!
Vai ne?

Šodien skaista diena, bet man, diemžēl, jābūt darbā...Bet es visu laiku kavējos vakardienas vakarā...Mazliet vīna(hahah mazliet, un ne tikai), jauki stāsti, trakulīgas dejas...Ā, un jā...satiku sen neredzētu paziņu, ar ko ļoti labi pavadīju laiku, kaut arī ar viņu man jau nu noteikti nevajadzētu runāt, bet sirdij nepavēlēsi, viņš man stāstīja tādas lietas, viņš atcerās katru sīkumu, viņš nelaida mani no rokām ārā...Bet viņš jau nu noteikti nav tas cilvēks, kam ticēt, bet tā gribās...Un atkal es iekrītu!!!Lielo cilveku tizlās spēles, es viņās galīgi neiederos!
Lauž kaulus, laikam jaiedzer Ibumetīns...Un ir zāles pret "sirds" sāpēm?

"Cilvēkam pavērta iespēja pilnīgi nodoties garīgajam,mēģināt tuvoties dievišķajam,svētā ideālam.Bet viņam ir arī pretējā iespēja viscaur nodoties dziņu dzīvei,kalpot jutekliskām vēlmēm un visiem spēkiem censties gūt tikai acumirkļa baudu."H.H.

Kā man kaitina,ka esmu tik jūtīga,un pati sevi nesaprotu...šodien paldies Dievam,es jūtos ļoti labi,viss tiek aizmirsts un atkal nostājas vecajās sliedēs...Cilvēku ir daudz un tādi kā viņš-ārprāc kā negribās atzīt-tikai viens!!!