March 31st, 2011

• Cyprus
• 3/31/11 09:40 pm
• Pēc 5 Grieķijā pavadītām vasarām beidzot ir pienācis laiks nelielai pārmaiņai dzīvē. Teorētiski jau nekas daudz nav mainījies, jo tāpat esmu grieķu pusē, kurā, saprotams, turkus necieš. Bet ne par to ir stāsts. Ne arī par manu vecumu vai darba pieredzi :D
  Tātad, pirmais iespaids par salu - perfekti! Viss tik tīrs salīdzinājumā ar Grieķiju, ideāli ceļi, skaista daba u.t.t.
  Pirmais pārsteigums kāpjot mašīnā kā pasažierim, stūre ir manā pusē. Nekas, jāmēģina pierast, kaut gan pat pēc 3 šeit pavadītām dienām un diezgan ilgas braukāšanas apkārt, joprojām eju vienu lieku līkumu apkārt mašīnai.
  Otrais pārsteigums ir sarkanā gaisma krustojumā. Pie zaļās visi brauc neskatoties, pie sarkanās mazliet piebremzē, lai varētu iespraukties starp tām, kas brauc pie zaļās. Par parkošanos nav ko piebilst - kur gribu, tur atstāju mašīnu.
  Jūra mazliet atgādina Latvijas jūru, jo pludmalē smiltis ir pelēkas un ūdens arī nav tik zils kā bija Grieķijā, taču silts gan! Visā piekrastes garumā, cik vien acis rāda, ir ideāls celiņš gan gājējiem, gan riteņbraucējiem, tikai neviens šeit ar kājām nestaigā. Tā nu šodien izdomāju iziet pataustīt ūdeni un mazliet paelpot jūras gaisu. Piesējās jau mūziķis, kurš iesākumā prasīja ceļu uz kaut kurieni un beigās piedāvāja privātu foto sesiju. Es, protams, piekritu :D Neko Pagāju gabaliņu gar jūru un atpakaļ nācu pa ielu. rezultātā apstājās vismaz 5 taksometri, kuri piedāvāja aizvest. kad teicu, ka nevajag, jo es tepat dzīvoju, atbildēja, ka man nebūs pat jāmaksā. Vēl bija arī pāris pieklājīgi onkuļi, kas neskatoties uz to, ka pārvietošanās notiek pa 2 joslu ceļu diezgan ātri, nekautrējās man lēnām mašīnā sekot un izmisīgi mēģināt nodibināt kontaktus.
  Pēc siestas un dušas, protams, laiks vakariņām. Līdz šim gāju kopā ar savu priekšnieku un viņa draudzeni, kā rezultātā nesanāca īsti ar viesmīļiem komunicēt, jo vīrietis tomēr ved visas runas. Tā kā šovakar viņi šeit nebija, gāju viena. Tiku ļoti laipni nosēdināta pie galdiņa, protams, pārprasot vēl 10 reizes, vai tiešām es būšu viena šovakar. ok, nosaucu istabas numuru, lai tiktu pie dienišķās kolas devas un gāju piepildīt šķīvi. Atgriežoties pie galdiņa, viņi laikam bija sapratuši, kas es esmu, un visi 7 viesmīļi pa vienam nāca ļoti laipni apvaicāties, vai viss kārtībā un vai viss tiešām kārtībā, un vai man vairāk patiešām neko nevajag. Nu ļoooti viesmīlīgi.
• Current Music: Las Ketchup - asereje
  Current Mood: optimistic
• 0 commentsLeave a comment