Kurš izvairās no spēles, to arī zaudē

Mon, 11 Jan 2016 14:46:20 GMT

Pārgāju uz elektroniskajām, nu jau piektā diena. Redzēs, cik ilgi izturēs bez smirdīgā draņķa.

what would Jesus do?

Sat, 21 Nov 2015 23:09:59 GMT

for god's sake! vai man tiešām bija jāceļas pustrijos naktī, lai aukstumā no Džūkstes testos uz Freiburgu un tad atpakaļ uz Frankfurti, lai 5minūtes parunātos tjip par dievu??? nu par ko man tāds krusts uzlikts ira? nez, cik ilgi manas atlikušā veselā saprāta paliekas šito izturēs?...

Sun, 30 Aug 2015 12:41:21 GMT

laikam jau apvainojās ļaudis, bet... tradišinel letvian vēding nav priekš manis
patiesībā kāzas vispār ir gana dīvains pasākums. ar šausmām domāju, ka cilvēki
takš kādreiz nāks pie manis un gribēs to pasākumu īstenot.

Sun, 08 Jun 2014 19:10:03 GMT

Vakarnakts bija neticama. Fantastisks dievkalpojums, ideāla kompānija, silts vakars Bonnas pievārtē, vecie letiņi, kārtīga izdziedāšanās pie ugunskura. Arhibīskaps un viņa bagāžnieks :D

Porča

Wed, 24 Oct 2012 08:55:57 GMT

Es nekad vairs nedomāšu par cilvēkiem sliktas lietas, nu, vismaz ne tik sliktas kā pagājušajā nedēļā.

Tue, 01 May 2012 13:33:08 GMT

tikko iepazinos ar urbjmašīnu un triecienuzrbjmašīnu atšķirībām un sapratu, kurš no figūrzāģiem man ir vispiemērotākais.
diez no manis sanāks tikpat izcils būvnieks kā no cūkas balerīna?

Thu, 10 Nov 2011 19:49:49 GMT

tik briesmīgs beeeeeeesiz, ka varētu veco labo absolutu ar kabacīšiem vienatnē izraut (jo Kikasans ir Helvetica robežām).

Thu, 25 Aug 2011 22:03:43 GMT

Reizēm vajag pavisam nedaudz lai tevi pastumtu tuvāk kraujas malai.

Sun, 19 Jun 2011 19:03:34 GMT

Mēs iegūtu daudz vairāk, ja ļautu ieraudzīt mūs tādus, kādi esam, nekā censtos izlikties tādi, kādi neesam.
/Larošfuko/

Fri, 03 Jun 2011 15:36:35 GMT

Kā šovakar gribētos viena vīna glāze, vai auksts alus, bet nedrīkst.

Mon, 23 May 2011 05:46:16 GMT

Šī rīta hīts :)

Speciāli Kikai - http://www.youtube.com/watch?v=1SBkx-sn9i8&feature=bf_prev&list=LL55dediXxUKA&index=1

Sun, 22 May 2011 12:58:59 GMT

Izskatās, ka es nebeigšu arī šo studiju programmu (nu par 98%) pilnīgi droši, ka nebeigšu. Ko tālāk?
Tā kā ir vēl viena cita opcija, kurai arī jau briestu labu laiku, tad šovakar kāpšu autobusā, došos uz laukiem
un stādīšu kartupeļus, lai ziemā ir ko ēst. Štruntīgi, ka absolūti radikāli nāksies mainīt savus šīs vasaras
plānus, bet nu, svaigi pļautas zāles smaržai un izravētam dārzam jau aŗi nav ne vainas. Katram sava alga.
Nedzīsimies pēc lietām, kuras nav paredzētas mums.

Šodien absints par velti?

Sat, 21 May 2011 11:41:30 GMT

Šodien pasaules galu sola. Tad nu tā, Jāņa atklāsmes jab Apocalyptica ir teikts, lūk, kas
ka upes absintā pārvārtīsies. Skrienam pielakties?

"Un trešais eņģelis bazūnēja, un no debesīm krita liela zvaigzne, degdama kā lāpa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu.
Zvaigznes vārds saucās Apsints, un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm; nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti." Jn.atkl. 8:10-11

Wed, 04 May 2011 16:42:24 GMT

Ja man kāds vēl pajautās, cik tālu esmu ticis ar mg darbu skriešu uz kapiem, uz pokaiņiem, vells zin kur vēl un uzlikšu tādu porču, ko pats Romas pāvesta privātais eksorcists nenoņems. Tā ja.

Sat, 26 Mar 2011 12:03:53 GMT

Laikam būšu nedaudz pārlasījies veco Mišelu F. un par daudz aizdomājies par kādiem mistiskiem efīriskas eksistences tradējumiem,

kuru jēga diez vai meklējama viņu pašu eksistencē. Drīzāk gan tajā, ko mēs saprotam ar viņu pašpāstāvēšanas nozīmīgumu. Kopš

aizlaikos nolādējamās renesanses, kur smirdīgākais no zemes dzīvniekiem nostājās visa centrā, cilvēks transcendentu institucionālu

pārvaldību aizstāja pats ar sevi.

Vai ir palikuši neatbildēti jautājumi? Nē, viss ir atbildēts. Viss sajusts, visam ir noticēts. Atliek dzīvot.

Ar pārpasaulīgu gaismu izstarot nākotnes refleksijas pagājības kontekstā.

Tikai dažas pērles no Mārča pārpilnības raga

Mon, 14 Mar 2011 09:26:34 GMT

mauzins Mārcis Auziņš

Izrādās ka sēņot var arī tepat Uzvaras parkā. Es taču nekļūdos? Tā ir apšu beka? http://twitpic.com/2guvyj
21 Aug Favorite Retweet Reply

mauzins Mārcis Auziņš
Shit. Ideju foruma bibliotēka uz iPad nedarbojas - Adobe Flash Player is not available for your device. Kurš spītējas Apple vai Adobe?
1 Aug Favorite Retweet Reply

mauzins Mārcis Auziņš
Tikko uzzināju, ka manas bērnības mīłākos zaurus - Brontozaurus tā vairs nesauc. Tagat tie ir Apatozauri. Tā aiziet tā pasaules godība...
25 Jul Favorite Retweet Reply

mauzins Mārcis Auziņš
Uzvaras parkā asfaltētie celiņu pilni ar sliekām. Emigrē no parka vai vakar sildījušās saulītē? Dabasdraugi, ir skaisrojums?
4 May Favorite Retweet Reply

Wed, 09 Mar 2011 15:43:20 GMT

šovakar gribētos uzšmorēt kaut ko gardīgu. tikai nav kur un, ko tad es viens pats tā šmorēšos. jāiet uz maķīti.

Wed, 02 Mar 2011 12:50:05 GMT

Mēs katrs aiz sevis varam atstāt trīs lietas: darbus, atmiņas un bērnus. Man spīd atstāt tikai šos te:

mežs ievārījumā uz alma mater sliekšņa

Sun, 30 Jan 2011 12:38:36 GMT

Ziniet, kas man visvairāk pietrūkst no dzīvošanas Rīgā? Tās fantastiskās šādu dienu sajūtas, kad ārā ir vēss, spīd saule un es ar piparmētru tējas krūzi, ābolu ievārījumu un klaviermūziku varu vienatnē vai kopā ar kādu sev tuvu cilvēku ieslēgties četrās sienās hāpsalas vai klusajā ielā pieplakt pie loga un nerunājot, raudzīties laukā līdz satumšanai. Vienkārši nesteidzīgi vērot kā paiet laiks, aizskrien mirkļi un es esmu ārpus laiktelpas, nenovecojot un nedomājot par rītdienu. Šodien ir nedaudz līdzīgi un es baidos. Baidos no sajūtas, kas atkal varētu uzmākties. Tomēr šodien saņēmu drosmi un klausos mūziku, kuru neesmu klausījies vairāk kā gadu. Vakarnakt pamodos no saviem kliedzieniem, redzot nāvi, man nāve ir spilgti vizualizējama parādība, tad atkal aizmigu un pamodos no tā, ka histēriski skaitīju tēvreizi. Noskaitīju līdz galam un pamodos tikai no rīta. Ja man kāds ļautu izvēlēties, iekāpjot laika mašīnā, kurus savas dzīves notikumus es gribētu izmainīt, tad es izmainītu vien dažus, kas man šobrīd šķiet nozīmīgi tādā vai citā jēgā un izpausmē.
Ar K. kādu laiku atpakaļ (labi, diezgan pasen) runājām, ka alma mater ir mūsu stiprā pils, kur patverties, kur meklēt glābiņu un kas nekad nepazudīs. Vēl salīdzinoši nesen es tā arī domāju, taču tagad man liekas, ka šis cietoksnis ir sabrucis un tur pat nevajag meklēt kādu mistisku ārējo ienaidnieku, kopš laikiem, kad daži labi ļaudis to ir padarījuši par savu privātbiznesu alma mater sāka brukt kā Dāvida templis un šobrīd tas, ko redzam tik tiešām atgādina tikai raudu mūri. Kāpēc par to runāju? Tādēļ, ka šobrīd ir aizvadīta pēdējā sesija un man ir atlicis tikai aizstāvēt mastera darbu zinātņu nozarē, kuru es nestudēju. Vismaz šobrīd nestudēju. Šo divu gadu laikā ir nācies pārliecināties, ka alma mater līdz zinātnei (vismaz humanitārajā jomā, un domājams arī sociālajā) ir kā govij līdz Bekingemas pilij.
Nedēļa, kas būs jāpavada prom no šejienes, būs pietiekams laiks, lai saprastu, ko darīt tālāk. Es pat nezinu vai esmu ieberzies pēc pilnas programmas. Es pat nezinu, ko jūtu, taču zinu, ka spēju just. Tomēr ceturtdiena izmainīja ļoti daudz ko un es zinu, ko es gribētu pilnīgi noteikti, taču nezinu, cik tas vispār ir realizējams. Varbūt ir cilvēki, kuriem vispār nav lemts būt tā pa īstam laimīgiem? Un šī laimes sajūta ir jāsalasa kā rasas lāses? Iespējams, uz to īsto laimi ir atļauts palūkoties tikai caur atslēgas caurumu, pa puspavērtu durvju šķirbu un tad kāds atkal to aizcērt ciet. Un tas viss tikai tāpēc, lai tu, cilvēk, apzinātos, ka laime eksistē, taču ar to arī viss beidzas. Tikai ar apziņu, ka zini, nevis apzinies un sajūti.

http://www.youtube.com/watch?v=jCSe66pWNmc&feature=autoplay&list=QL&index=1&playnext=4

Sat, 29 Jan 2011 12:32:56 GMT

Tikko pamodos meža vidū.
Ir kaut kāda ļoti dīvaina un sirreāla sajūta - pamosties, visapkārt kā izbadējušos vilku bars, atņirgtiem zobiem, gaudo vējš, kūstošais sniegs kā neizdevusies pirmā nakts. Lēni kuras uguns un siltums kā inde no čūskas piepilda māju, krūzītē kafija melna kā nakts Ziloņkaula krastā. Un es šodien esmu banāls. Neko citu kā Leonardu Koenu, koverus no ATU un Instrumentus, nespēju paklausīties, ja nu vienīgi... Reizēm jau šķiet, ka tūlīt, tepat aiz stūra atnāks laime, sagrābs aiz rokas un teiks "Te nu es esmu". Taču tad, kad esi ticis līdz tam stūrim, kur ap stūri vajadzētu tai laimei būt, redzi tikai to ka sēž šķitums un no saplēsta Kuzņecova dzer ķimeņu tēju ar šņabi un iesmej par naivumu. Tad izdzirdu klusu šņukstu un eju lūkot, jā, tur ir tā mana laime, sēž baltās biksiņās peļķes vidū, apjukusi, grib būt tāda pate liela laime kā citas, taču nezina ko grib no citiem. Un tā viņa tur sēž peļķes vidu, uzdzied "Apēst Tevi" un kad pienāk vakara krēsla, ierauj šampi no bohēmijas kristāla un mēģina sagaidīt nākamo rītu. Tā laime drīzāk ir kā skursteņa bērns Bleika laikos. Mežs ienāk sētā. Ne tikai. Mežs ienāk arī domās un darbos. Tas ir bridis, kad domu kļūst tik daudz, kad pamežu no tīraudzes grūti atšķirt un allažiņ vienīgais, ko var pasākt ir ņemt rokās labi lielu pļaujamo un iet svēpēt mežā. Nopļaut dvēseli, pakārt to Semiramīdas augstumos un nolikt sirdi pokaiņos zem akmeņa. Vai varbūt kāda pakšķī pie 7.auditorijas virs Saktas. Runājot par saktu, vai esiet kādreiz redzejusi to spraužam bikšu pogas vietā? TBC
eju pēc cigaretēm.

Kalējs ir skaists - http://www.swedbankkoris.lv/main.php?item=133&nid=22

L'Etranger

Fri, 28 Jan 2011 07:44:03 GMT

On se fait toujours des idées exagérées de ce qu'on ne connaît pas.
Albert Camus

Thu, 27 Jan 2011 07:35:04 GMT

dzīvot bez attiecībām ir vieglāk. ir jārēķinās tikai ar sevi un pāris liekām sevis identitātēm. un pēc pāris gadiem es adoptēšu kādu smuku kreolu zīdaini.

viens vecs joks :)

Tue, 04 Jan 2011 10:52:35 GMT

Godātais ministra kungs,

Vēršos pie Jums ar lūgumu palīdzēt.

Man ir 24 gadi. Apstākļu spiests, apprecējos ar 44 gadus vecu atraitni. Viņai ir meita, kurai ir 25 gadi, un mans tēvs viņu (manas sievas meitu) apprecēja.

Iznāk, ka mans tēvs ir manas meitas vīrs. Tādējādi mana meita ir mana pamāte, jo ir tēva sieva. Mums ar sievu piedzima dēls. Viņš kļuva par mana tēva sievas brāli un tēva brālēnu. Viņš kļuva arī par manu onkuli, jo ir pamātes brālis. Mans dēls ir mans onkulis! Mana tēva sieva arī laida pasaulē dēliņu. Viņš uzreiz kļuva par manu brāli, jo ir tēva dēls, un mans mazdēls, jo ir manas sievas meitas dēls. Iznāk, ka esmu savas sievas brālis, jo esmu sava dēla brālis. Galu galā iznāk, ka esmu pats sev vectēvs.

Tādēļ, ņemot vērā augstākminēto, ministra kungs, lūdzu Jūs veikt nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotu mani no obligātā militārā dienesta, jo pēc likuma, iesaukt armijā tēvu, dēlu un vectēvu vienlaicīgi nedrīkst.

brrrr

Wed, 29 Dec 2010 22:42:27 GMT

briesmīgi. tikko no kolēģu iesūtītajām bildēm krāmēju kopā vakardienas ballīti.. kadrupa kadram. dažus no tiem gan vajadzētu izgriezt. bet kopumā mums ar kolēģi bija sanākusi noorganizēt feina ballīte, cilvēkiem patika un atsauksmes labas un daudz. :)

saaukstēšanās - 2.sērija

Mon, 06 Dec 2010 21:07:54 GMT

tagad ir viss. aizperāmies ar Jaques uz to stulbo lusp sēdi (kurš suns mums tur lika vilkties? rezultāts jau tāpat bija zināms. un šova ar nekāda) tagad es te mājās guļu vaidēdams no pārēšanās un kaulu laušanas. porča ir tā, ka nav paaugstināta temperatūra, bet gan pazemināta ( un ja ir pazemināta, tad nu mēs jau zinām, ka sūdi ir) tāpēc es tagad zem 4 deķiem, pidžamā ar verdošu priežu tēju, un šņabī saberztām pēdām. pēc brīža jāierauj propoliss un baltegļu eļļa degunā, ā, un vēl citrosepts. pie daktera neiešu, zinu, ka sarakstīs penicilīnu, kaudzēm penicilīna (nedēļu atpakaļ jau citā sakarā izrakstīja), bet es vairs ne un ne, antibiotikas es varu kaudzēm ieteikt citiem, sev tikai tad, kad nu vairs nekādi un pie apvāršņa parādās tā ar izkapti. enough. labi. pasūdzējos. ss.