šodien devos iekarot Vidzemes tirgu un atklāju, ka tur ir dabonamas foršākas, lētākas un pats galvenais - daudz mazākā platībā visādas garšīgas lietas. tagad nododos gastronomiskām izvirtībām. cepeškrāsnī lēnītēm šmorējas cepetis uz galda smaržo tikko sarīvēta selerija. mhmm. klusajā ielā kā allaž valda pārpasaulīgs miers, sēžu uz palodzes un lēnām kārtoju savus nākotnes plānus. ja nekas nepajuks varētu būt pat tīri jauki. pēdējā laika lielākais sasniegums - esmu atguvis/ieguvis pašpietiekamības virsotnes un ar kārtīgu nolamāšanos tieku vaļā arī no negācijām, kas uzbrūk dienas laikā. ir fantastiska sajūta, ka arī draugi ir tepat līdzās un ir cilvēki uz kuriem vienmēr varēšu paļauties (nu, vismaz pagaidām). vēl kas, es kaut kādā pārdabiskā veidā visu paspēju izdarīt, kas jāizdara, laikam neliela pašdisciplīna nes augļus. hi hi g.
|
beidzot atradu laiku, lai noskatītos "Vaterland". mani pārņēma tikai divas izjūtas: pirmā, pat ro, cik gan daudz cilvēki ir gatavi darīt brīvības dēļ un to, cik gan ļoti maz mēs novērtējam to, kas mums ir, otrā, cik žēl ka vēsturniekos nav neviena, kas pasniegtu alternatīvo vēsturi, jo ck gan ļoti daudz ir iespējams uzzināt palūkojoties uz vēsturi caur šādu prizmu.
|