knapi var paelpot, spiež tik baisi, ka katrs elpas vilciens sagādā mokošas sāpes. un tikai šādos brīžos tu cilvēk, novērtē, tādu efīrisku lietu kā gaiss vērtību. gluži tāpat kā, piemēram, staigāšana pa zemi. baisa diena katrā ziņā. šobrīd zinu tikai 4 cilvēkus uz kuriem var paļauties. vai ir ar ko kopā iet uz zemes malu? laikam jau nē. eh. stulbums. un, jā, es nevienam neesmu paskaidrojumus parādā, un izskatās, ka es jau atkal pārvākšos. vēl jau daži rīgas rajoni nav iemēģināti. mja. |