esmu ļāvis kādu laiku cilvēkiem valdīt pār savu laiku. tomēr viss. pietiek. stop it!
sapratu arī no kurienes manī radās tā sajūta, ka esmu kādu uzmetis. un, jā, ir drausmīgi sāpīgi apzināties, ka
kaut vai tīri emocionāli esmu uzmetis savu labāko, patiesībā vienīgo vīriešu kārtas draugu. tomēr nav jau tikai emocionāli,
ir personas, kam esmu ļāvis mums nostāties pa vidu, un iekšas rauj ārā no tā kā pietrūkst mūsu vēlo sapīpēšanu uz zaļās ielas palodzēm,
pasēdēšanas pie strūklakām un vienkārši dvēseles izkratīšana. triju spēka laikam vairs nav, un, idiots(!), es tikai tagad to sapratu, ka esmu
pakāsis .... mjā, un man vispār nav ne jausmas kā labot situāciju, un nezinu vai vispār to esmu pelnījis. noziegums un sods. pārlasīju reiz vasaras vidū jaques rakstītu vēstuli. palika vieglāk? nē, dvēsele smeldz ae tādu spēku, ka rokas no bailēm pazaudēt pavisam trīc.
sapratu arī no kurienes manī radās tā sajūta, ka esmu kādu uzmetis. un, jā, ir drausmīgi sāpīgi apzināties, ka
kaut vai tīri emocionāli esmu uzmetis savu labāko, patiesībā vienīgo vīriešu kārtas draugu. tomēr nav jau tikai emocionāli,
ir personas, kam esmu ļāvis mums nostāties pa vidu, un iekšas rauj ārā no tā kā pietrūkst mūsu vēlo sapīpēšanu uz zaļās ielas palodzēm,
pasēdēšanas pie strūklakām un vienkārši dvēseles izkratīšana. triju spēka laikam vairs nav, un, idiots(!), es tikai tagad to sapratu, ka esmu
pakāsis .... mjā, un man vispār nav ne jausmas kā labot situāciju, un nezinu vai vispār to esmu pelnījis. noziegums un sods. pārlasīju reiz vasaras vidū jaques rakstītu vēstuli. palika vieglāk? nē, dvēsele smeldz ae tādu spēku, ka rokas no bailēm pazaudēt pavisam trīc.
Current Mood: |
dvēselīte sāp |